Vācijas labklājība uz robežas: Ifo prezidents brīdina par pagrimumu!

Vācijas labklājība uz robežas: Ifo prezidents brīdina par pagrimumu!

Ekonomiskā situācija Vācijā ir satraucoša. Pašreizējā Ifo institūta pētījumā prezidents Klemenss Fuests ziņo, ka valdības patēriņš kopš 2015. gada ir pieaudzis par vairāk nekā 25 procentiem. Tajā pašā laikā uzņēmumu investīcijas ir samazinājušās līdz 2015. gada līmenim. Fuests brīdina, ka situāciju var klasificēt kā "dramatisku" un ka Vācijas labklājība ir akūtās briesmās. Šī attīstība samazina izaugsmi un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumus. Vidējais dzīves līmenis Vācijā ilgstoši stagnē, kas veicina sabiedrības šķelšanās palielināšanos.

Vācija ir arī Austrijas nozīmīgākais tirdzniecības partneris, kurā tiek apspriesti augošas valsts un stagnējošas ekonomikas izaicinājumi. Austrijā industriālā asociācija aicina veikt "graujošas izmaiņas ekonomikas politikā", lai apturētu negatīvo tendenci.

Steidzami nepieciešama reforma

Fuests nepārprotami skaidri norāda, ka Vācijas federālajai valdībai līdz 2026. gada pavasarim ir jāiesniedz visaptveroša vispārēja reformas koncepcija, kas pārsniedz esošo koalīcijas līgumu. Īpaši svarīgas ir sociālās reformas, piemēram, māmiņu pensiju apturēšana. Būtisks pasākums ekonomiskās situācijas uzlabošanai varētu būt arī birokrātijas samazināšana uzņēmumiem, kas ik gadu varētu radīt līdz pat 146 miljardu eiro papildu labklājību.

Ekonomiskā stagnācija Vācijā pastāv jau sešus gadus, un tai ir dažādas negatīvas sekas. Tie ietver labklājības zudumu ienākumu uz vienu iedzīvotāju ziņā, kā arī lielus deficītus mājsaimniecībās. Pieaugošais bezdarbs nozīmē, ka miljoniem cilvēku saņem bezdarbnieka pabalstus un pilsoņu pabalstus, tajā pašā laikā steidzami ir nepieciešami kvalificēti darbinieki.

Iekšējās problēmas un ārējās ietekmes

Šo ekonomisko grūtību cēloņi lielākoties ir pašmāju izcelsmes. Salīdzināmas ekonomikas ir cietušas arī no tādiem globāliem notikumiem kā Covid vai 2022. gada enerģijas cenu šoks, taču Vācijas īpašās problēmas ir skaidras. Augstās enerģijas izmaksas, algu izmaksas un papildu algu izmaksas, kā arī augsts nodokļu slogs samazina konkurētspēju. Neraugoties uz atsevišķiem reformu centieniem, piemēram, amortizācijas atvieglojumiem vai subsīdijām elektromobilitātei, nav būtisku ieguldījumu un pastāvīgs nodarbinātības pieaugums.

Šķiet, ka valdība neizjūt lielāku spiedienu rīkoties; tiek novērsti daudzi neērti pasākumi. Pieaug iespaids, ka mazāk trūkst īstenošanas problēmu un vairāk ir fundamentāla zināšanu problēma. Nepieciešamība rīkoties ir skaidra, taču politiskie dalībnieki vilcinās veikt nepieciešamos pasākumus.

Fuests un citi ekonomikas eksperti aicina drosmīgi mainīt politikas kursu, lai labotu Vācijas ekonomikas nesabalansētību un noteiktu kursu pozitīvai attīstībai. Tas ir vienīgais veids, kā novērst paredzamo labklājības samazināšanos.