Lielākās bažas vāciešiem 2023. gadā: augošās cenas un izmaksas.

Galvenās bailes no 2023. gada
Vācieši baidās par savu labklājību

2023. gada 12. oktobris, 11:51

Klausieties rakstu

Alljährlich werden die Deutschen nach ihren Ängsten gefragt, manchmal ist die größte Sorge der Jobverlust, manchmal Krieg. 2023 dominieren eindeutig steigende Preise und Kosten die Ängste.
Die Angst vor stark steigenden Lebenshaltungskosten ist laut einer repräsentativen Umfrage die größte Sorge der Menschen in Deutschland. Mehr als zwei Drittel (65 Prozent) der Befragten gaben an, dass sie sich vor anziehenden Preisen fürchteten, wie die Langzeitstudie „Die Ängste der Deutschen“ ergab.

Bažas par izmaksu pieaugumu ierindojās arī reitinga otrajā un trešajā vietā: seši no desmit Vācijas pilsoņiem (60 procenti) baidās, ka mājokļi kļūs nepieņemami, un gandrīz tikpat daudzi (57 procenti) baidās, ka valsts pastāvīgi palielinās nodokļus vai samazinās pabalstus.

Aptauju “Vāciešu bailes” jau vairāk nekā 30 gadus regulāri pasūta R+V apdrošināšana, un tā tiek uzskatīta par nelielu politiku, ekonomiku, ģimeni un veselību sensitīvu seismogrāfu. Šā gada aptaujā no jūnija līdz augustam aptauju veicēji aptaujāja aptuveni 2400 cilvēku vecumā no 14 gadiem. Dalībniekiem tika lūgts novērtēt dotās tēmas skalā no viena (nemaz nebaidās) līdz septiņām (ļoti bail). No tā tiek noteikts rangs.

Pieaug bailes no izkrišanas

Kā liecina informācija, lielāko baiļu augšgalā regulāri ir bailes no dzīves dārdzības pieauguma, tostarp pērn. Vācijā reģistrēta augstākā inflācija kopš Federatīvās Republikas dibināšanas. Tā rezultātā dzīve ir kļuvusi dramatiski dārgāka. Arī šogad paaugstinātas cenas liek par sevi manīt, ne tikai pie lielveikala kasēm. "Cilvēki jūt, ka viņu iztikas līdzekļi ir apdraudēti un viņu dzīves līmenis ir apdraudēts. Tas rada bažas par lejupslīdi," sacīja politoloģe Izabella Borucki, kura kā konsultante piedalījās pētījumā.

Tomēr šogad visvairāk pieauga bažas par to, ka bēgļu skaits pārspēj vāciešus un viņu varas iestādes. Tas pieauga par vienpadsmit procentpunktiem līdz 56 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. "Līdz šim šīs bailes vienmēr ir bijušas ievērojami lielākas austrumos nekā Rietumos. Šogad tas mainās," teikts pētījumā. Rietumvācijā šīs bažas pieauga par 13 procentpunktiem; Austrumvācijā tas palika nemainīgs.

"Tas, kas galvenokārt bija Austrumvācijas problēma, ir kļuvis par problēmu, kas skar cilvēkus visur Vācijā," sacīja politoloģe Izabella Borucki no Mārburgas universitātes. "Respondenti baidās, ka integrācija neizdosies." Politiķiem šī attīstība ir jāuztver nopietni un jāmeklē risinājumi, "lai migrācija tiktu uztverta kā iespēja, nevis kā drauds".