Augstais nodokļu un iemaksu slogs vidusšķirai Vācijā – prof. Andreas Peichl analīze.
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.agrarheute.com ziņojumu vidusšķirai Vācijā ir viens no augstākajiem nodokļu un iemaksu slogiem Eiropas salīdzinājumā. Vācijas nodokļu un pārvedumu sistēmā robežnodoklis ir aptuveni 50 procenti no bruto ienākumiem, kas nozīmē, ka cilvēki ar vidējiem ienākumiem faktiski patur tikai pusi no papildu ienākumiem. Šis augstais stresa līmenis ietekmē arī motivāciju strādāt vairāk un sasniegt augstākus darba rezultātus, jo vidējiem uzņēmumiem tas atmaksājas tikai ierobežotā mērā. Saskaņā ar prof. Andreas Peichl, ifo Makroekonomikas un apsekojumu centra direktora teikto, cilvēki ar vidējiem ienākumiem ir uz savas nestspējas robežas. Tajā pašā laikā cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir vērts...

Augstais nodokļu un iemaksu slogs vidusšķirai Vācijā – prof. Andreas Peichl analīze.
Saskaņā ar ziņojumu www.agrarheute.com Vācijas vidusšķirai ir viens no augstākajiem nodokļu un iemaksu slogiem Eiropas salīdzinājumā. Vācijas nodokļu un pārvedumu sistēmā robežnodoklis ir aptuveni 50 procenti no bruto ienākumiem, kas nozīmē, ka cilvēki ar vidējiem ienākumiem faktiski patur tikai pusi no papildu ienākumiem.
Šis augstais stresa līmenis ietekmē arī motivāciju strādāt vairāk un sasniegt augstākus darba rezultātus, jo vidējiem uzņēmumiem tas atmaksājas tikai ierobežotā mērā. Saskaņā ar prof. Andreas Peichl, ifo Makroekonomikas un apsekojumu centra direktora teikto, cilvēki ar vidējiem ienākumiem ir uz savas nestspējas robežas. Tajā pašā laikā cilvēkiem ar zemiem ienākumiem diezin vai ir vērts veikt papildu darbu Vācijas nodokļu un pārskaitījumu sistēmas dēļ.
Vairāk nekā 80 procenti vāciešu sevi klasificē kā vidusšķiru, lai gan statistika šajā kategorijā iekļauj ievērojami mazāk cilvēku.
Šie fakti liecina, ka lielais nodokļu un iemaksu slogs Vācijā uzliek smagu slogu gan vidusšķirai, gan cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Tam varētu būt ilgtermiņa ietekme uz darba motivāciju un valsts ekonomisko attīstību. Iespējamās sekas varētu būt ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un zemāka produktivitāte atsevišķās nozarēs. Rezultātā varētu tikt ietekmēts arī finanšu sektors, jo zemāka produktivitāte un ekonomiskā izaugsme varētu ietekmēt investīcijas un peļņu. Svarīgi, lai valdība veiktu pasākumus nodokļu un iemaksu sloga pārskatīšanai un nepieciešamības gadījumā koriģēšanai, lai izvairītos no ilgtermiņa negatīvas ietekmes uz ekonomiku.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.agrarheute.com