Vācijas zemākajai un vidējai šķirai ir ievērojami vairāk bagātības, nekā tika pieņemts iepriekš – jauns pētījums liecina par pārsteidzošiem rezultātiem.
Saskaņā ar www.welt.de ziņojumu, jauns Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW) pētījums liecina, ka bagātības sadalījums Vācijā ir mazāk nevienmērīgs, nekā tika uzskatīts iepriekš. Zemākajai šķirai ir lielāka daļa no kopējās bagātības, nekā tika pieņemts iepriekš, proti, vairāk nekā 9,2 procenti. Tāpat tika noskaidrots, ka vidusšķirai pieder ievērojami lielāka daļa no kopējās bagātības, proti, 41 procents. Iemesls tam ir tas, ka aprēķinos tika iekļautas tiesības uz pensiju, piemēram, likumā noteiktā pensiju apdrošināšana, uzņēmumu pensijas un civildienesta pensijas. Tie veido 70 procentus no nabadzīgākās iedzīvotāju puses kopējās bagātības. Tomēr rezultāti nenozīmē, ka nevienlīdzīgā bagātības sadalījuma problēma...

Vācijas zemākajai un vidējai šķirai ir ievērojami vairāk bagātības, nekā tika pieņemts iepriekš – jauns pētījums liecina par pārsteidzošiem rezultātiem.
Saskaņā ar www.welt.de ziņojumu, jauns Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW) pētījums liecina, ka bagātības sadalījums Vācijā ir mazāk nevienmērīgs, nekā tika uzskatīts iepriekš. Zemākajai šķirai ir lielāka daļa no kopējās bagātības, nekā tika pieņemts iepriekš, proti, vairāk nekā 9,2 procenti. Tāpat tika noskaidrots, ka vidusšķirai pieder ievērojami lielāka daļa no kopējās bagātības, proti, 41 procents. Iemesls tam ir tas, ka aprēķinos tika iekļautas tiesības uz pensiju, piemēram, likumā noteiktā pensiju apdrošināšana, uzņēmumu pensijas un civildienesta pensijas. Tie veido 70 procentus no nabadzīgākās iedzīvotāju puses kopējās bagātības. Tomēr rezultāti nenozīmē, ka nevienlīdzīgā labklājības sadalījuma problēma Vācijā ir mazāk dramatiska.
Šie jaunie atklājumi varētu būtiski ietekmēt tirgu un finanšu nozari. Pensiju tiesību ņemšana vērā, sadalot aktīvus, varētu mainīt daudzu mājsaimniecību ieguldījumu paradumus. Cilvēki, kuri iepriekš tika klasificēti kā nabadzīgi, tagad var tikt uzskatīti par turīgākiem viņu pensiju tiesību dēļ, kas var ietekmēt aizdevumu izsniegšanu, apdrošināšanas prēmijas un patērētāju uzvedību. Arī finanšu nozare varētu pielāgot savus produktus un pakalpojumus šai jaunajai realitātei un arvien vairāk paļauties uz pensijas nodrošināšanas produktiem. Tas varētu arī novest pie tirgus dinamikas maiņas, jo īpaši privāto pensiju nodrošināšanas un ieguldījumu konsultāciju jomā.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.welt.de