Digitālā atmoda: Šādi jaunā ministrija stiprina mūsu nākotni!

Digitālā atmoda: Šādi jaunā ministrija stiprina mūsu nākotni!

2025. gada 17. maijā par jauno federālo digitālo ministru tika iecelts Karstens Vildbergers. Viņš vada ministriju, kas izvirzījusi sev mērķi modernizēt pārvaldi, paplašināt digitālo infrastruktūru un digitāli stiprināt ekonomiku. Skaļi Brilons pilnīgi lokāls TÜV asociācija atzinīgi vērtē šo soli kā svarīgu progresu digitālajā politikā.

Marc Fliehe no TÜV asociācijas uzsver nepieciešamību panākt konkrētu progresu pēc ilgstošas ​​digitalizācijas apstāšanās. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko nenoteiktību un kiberdraudus, ātrums, skaidri atbildība un uzticami pamatnosacījumi ir būtiski, lai veiksmīgi īstenotu digitālos projektus. Viņš aicina uz “digitālo sprintu”, lai efektīvi īstenotu politiskos mērķus.

Stratēģiskā attīstība un mērķi

Jaunizveidotā Federālā digitalizācijas un valsts modernizācijas ministrija (BMDS) ir izvirzījusi sev mērķi pievērst politisko uzmanību digitalizācijai. Taču tiek uzsvērts, ka projektu veiksmīgai īstenošanai trūkst atbildības, resursu un efektīvu procesu. Digitālajā programmā ministrija ir koncentrējusies uz tādām galvenajām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, mākoņu infrastruktūras, kiberdrošība un datu centru paplašināšana.

Tiek uzsvērta arī digitālā suverenitāte un holistiskā drošība. Konkrēti projekti ietver Vācijas steku, kas paredzēts drošas IT infrastruktūras nodrošināšanai, kā arī digitālā maka izstrādi un optiskās šķiedras un 5G paplašināšanu, lai uzlabotu digitālo ainavu.

Koalīcijas līgums un izaicinājumi

Federālās valdības koalīcijas līgumā ir ietverti daudzi pasākumi, lai digitalizētu štatu un samazinātu birokrātiskos šķēršļus. Bet kā Bitkom ziņots, vēl ir jāprecizē pasākumu finansējums. Steidzami ir jāprecizē jaunās ministrijas pilnvaras un pienākumi, lai tai būtu nepieciešamās koordinācijas tiesības un budžeti efektīvai darbībai.

Centrālais elements ir plānotais telekomunikāciju tīkla paplašināšanas paātrinājuma likums, kas paredzēts, lai veicinātu ātrāku optisko šķiedru līniju ieklāšanu. Turklāt tiek norādīts uz Vācijas kā datu centra atrašanās vietas nostiprināšanu un elektroenerģijas cenu kompensācijas ieviešanu konkurētspējas nodrošināšanai.

Citi svarīgi pasākumi ietver tikai digitālā un vienreizēja principa nostiprināšanu administratīvajos pakalpojumos un “investīciju veicinātāja” veicināšanu, kas ir paredzēta, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem jo īpaši pozicionēties digitāli. Federālā valdība arī plāno izdot ikgadēju birokrātijas atvieglojumu likumu, lai atvieglotu uzņēmumu dibināšanu un ieguldījumus uzņēmumos.

Digitalizācija tiek uzskatīta arī par galveno faktoru klimata mērķu sasniegšanā. Taču tiek kritizēts, ka koalīcijas līgumā tā nozīme nav pietiekami ņemta vērā, īpaši izglītības un veselības aprūpes jomās, kur mākslīgā intelekta potenciāls vēl netiek pietiekami izmantots.

Rezumējot, digitalizācija sniedz gan iespējas, gan izaicinājumus. Nepieciešamība pēc skaidras stratēģijas un atbilstošiem finanšu resursiem ir ļoti svarīga, lai sasniegtu vēlamos mērķus un ilgtspējīgi nodrošinātu Vācijas digitālo suverenitāti.