Enerģētikas krīze Vācijā: gāzes, elektrības un degvielas cenas turpina pieaugt

Enerģētikas krīze Vācijā: gāzes, elektrības un degvielas cenas turpina pieaugt

Enerģētikas krīze ir izraisījusi augstākas izmaksas par gāzes un elektroenerģijas līgumiem, neskatoties uz cenu kritumu. Cenas enerģētikas tirgū ir pieaugušas galvenokārt zemā uzpildes līmeņa gāzes krātuvēs un iepirkumu izmaksu pieauguma dēļ. Rezultātā patērētājiem par elektrību un gāzi bija jāmaksā vairāk nekā pirms krīzes. Fracking gāzes ražošanas palēninājums Vācijā turpina ietekmēt enerģijas cenas, tāpat kā pakāpeniska kodolenerģijas pārtraukšana valstī.

Kodolenerģijas pakāpeniskas pārtraukšanas dēļ Vācija arvien vairāk ir paļāvusies uz sašķidrinātās gāzes importu, lai kompensētu cauruļvadu gāzes iztrūkumu. Pieaugošais imports ir padarījis Vāciju par elektroenerģijas neto importētāju, norādot, ka valsts vairs nespēj apmierināt savas elektroenerģijas vajadzības. Tomēr pāreja uz atjaunojamo enerģiju ir novedusi pie fosilā kurināmā īpatsvara samazināšanās elektroenerģijas ražošanā.

Pašreizējie skaitļi liecina, ka Vācija vēlas izvairīties no gāzes un enerģijas trūkuma ziemā, nosakot minimālos uzpildes līmeņus gāzes krātuves operatoriem. Pieaugošais sašķidrinātās naftas gāzes imports līdz šim ir palīdzējis novērst gāzes deficītu, taču pastāv iespēja, ka vidējā termiņā gāze kļūs deficīta. Neskatoties uz centieniem piepildīt gāzes krātuves, nākamās ziemas Vācijai var radīt turpmākus izaicinājumus, īpaši, ja Krievija samazinās eksportu uz citām ES valstīm.