Suche
Mein Konto
Enerģijas pāreja: izmaksu sprādziens apdraud zaļo konversiju!
Vācija saskaras ar milzīgu izaicinājumu: 1,2 triljoni eiro enerģētikas pārejai. Kādas ir sekas? Uzziniet šajā politikas rakstā.
Enerģijas pāreja: izmaksu sprādziens apdraud zaļo konversiju!
Enerģijas pārejas izmaksas Vācijā līdz 2035. gadam tiek lēstas vairāk nekā 1,2 triljonu eiro apmērā. Pēc auditoru domām, puse no nepieciešamajām investīcijām jau iztrūkst, radot jautājumus par finansējumu. Tādi eksperti kā ekonomists prof. Klemens Fuests brīdina par ekonomikas uzplaukuma trūkumu, jo daudzas investīcijas aizstāj esošās ražošanas jaudas un nerada papildu. Tas solītā ekonomikas uzplaukuma vietā rada ekonomisko slogu.
Diskusija par to, kurš galu galā segs izmaksas, joprojām ir spraigas. Politiķi bija solījuši ekonomikas atveseļošanos enerģētikas pārejas laikā, taču tādi kritiķi kā Fuests uzsver, ka tas ir nereāli. Ogļu un atomelektrostaciju un citas infrastruktūras ekonomiskā potenciāla sabrukums Vācijai rada lielas problēmas.
Tiek uzsvērts, ka Vācijai jāpaliek pievilcīgai kā investīciju vietai, lai mobilizētu privāto kapitālu. Pretējā gadījumā privāto investīciju samazināšanās varētu turpināt palielināties. Pat ar nepieciešamajām investīcijām 1,2 triljonu eiro apmērā, profesors Jenss Südekums ir optimistisks un skaidro, ka tas ir iespējams, ņemot vērā iekšzemes kopproduktu. Investīcijas viņš redz kā iespēju izaugsmei, vērtības radīšanai un eksporta palielināšanai.
Izcelts arī ekonomistes Veronikas Grimmas brīdinājums par valsts ietekmes palielināšanos un sarežģītām finansēšanas programmām. Tajā uzsvērts, cik svarīgi ir veicināt privātos ieguldījumus un paļauties uz pārbaudītiem risinājumiem, piemēram, kapitāla tirgu savienību un pievilcīgiem nodokļu nosacījumiem. Kritika ir vērsta pret neparedzamajiem pamatnosacījumiem, kas varētu atturēt privātos investorus un tādējādi kavēt ekonomikas izaugsmi.