Nodarbinātība Berlīnē 2023. gadā palielinājās par 1,6 procentiem: pieaug nodarbinātība, neskatoties uz lejupslīdi un kvalificētu darbinieku trūkumu
Saskaņā ar www.tagesspiegel.de ziņojumu Vācija pagājušajā gadā ieslīdēja nelielā recesijā, kas nozīmē, ka visu pakalpojumu un preču vērtība (IKP = iekšzemes kopprodukts) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājusies. Berlīnē ekonomika, visticamāk, ir augusi gandrīz par vienu procentu. Oficiālie skaitļi vēl nav pieejami. Taču statistiski pierādīts, ka 2023. gadā galvaspilsētā strādāja ievērojami vairāk cilvēku nekā 2022. gadā. Nodarbināto skaits pieauga par 1,6 procentiem un sasniedza vidēji 2 193 300 cilvēku gadā. Tas ir par 35 100 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Starp federālajām zemēm Berlīnē fiksēts otrais lielākais procents aiz Hamburgas...

Nodarbinātība Berlīnē 2023. gadā palielinājās par 1,6 procentiem: pieaug nodarbinātība, neskatoties uz lejupslīdi un kvalificētu darbinieku trūkumu
Saskaņā ar ziņojumu www.tagesspiegel.de, Vācija pagājušajā gadā ieslīdēja nelielā recesijā, kas nozīmē, ka visu pakalpojumu un preču vērtība (IKP = iekšzemes kopprodukts) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās. Berlīnē ekonomika, visticamāk, ir augusi gandrīz par vienu procentu. Oficiālie skaitļi vēl nav pieejami. Taču statistiski pierādīts, ka 2023. gadā galvaspilsētā strādāja ievērojami vairāk cilvēku nekā 2022. gadā. Nodarbināto skaits pieauga par 1,6 procentiem un sasniedza vidēji 2 193 300 cilvēku gadā. Tas ir par 35 100 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Starp federālajām zemēm Berlīnē reģistrēts otrs lielākais procentuālais pieaugums aiz Hamburgas. Visā valstī nodarbinātība pieauga par 0,7 procentiem.
Mazāks pieaugums nekā pēc pandēmijas
Pozitīvā ekonomiskā attīstība Berlīnē ir ievērojama, īpaši ņemot vērā nelielo recesiju, kurā atrodas Vācija. Iespējamais izskaidrojums nodarbinātības pieaugumam, neskatoties uz ekonomiskajiem rādītājiem, ir pastāvīgais kvalificētu darbinieku trūkums. Daudzi uzņēmumi pieņem darbā jaunus darbiniekus, lai apmierinātu steidzamas vajadzības un sagatavotos daudzu mazuļu uzplaukuma vecuma cilvēku aiziešanai no darba tirgus. Turklāt īstermiņa ekonomikas svārstības ne vienmēr izraisa atlaišanu. Vēl viens izskaidrojums nodarbināto skaita pieaugumam un vienlaikus IKP kritumam varētu būt tas, ka darbinieki strādā vidēji īsāku laiku.
Ir jāturpina uzraudzīt lejupslīdes ilgtermiņa sekas un vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu Berlīnē. Iespējams, ka pieaugošā nodarbinātība mīkstinās lejupslīdes ekonomisko ietekmi. Tomēr īsāks darba laiks varētu liecināt arī par zemāku produktivitāti, kam varētu būt negatīva ilgtermiņa ietekme. Tāpēc ir jāredz, kā attīstīsies notikumi darba tirgū Berlīnē un visā valstī un kāda būs tā ietekme uz finanšu sektoru.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.tagesspiegel.de