ES ir ceļā: 2030. gada klimata mērķi varētu kļūt par realitāti, bet kā?

ES ir ceļā: 2030. gada klimata mērķi varētu kļūt par realitāti, bet kā?

Eiropas Komisija ir optimistiska, ka ES var sasniegt savu 2030. gada klimata mērķi. Pašlaik Kopienas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 54 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, kas ir nedaudz zem 55 % mērķa. Šis novērtējums ir balstīts uz dalībvalstu nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NECP) analīzi, un Komisija uzsver, ka atbildība par mērķu sasniegšanu gulstas uz visām valstīm. Lai gan kopš 1990. gada emisijas ir samazinātas par 37%, ekonomika ir augusi gandrīz par 70%, uzsverot saikni starp rīcību klimata jomā un ekonomikas progresu, sacīja ES klimata komisārs Vupke Hoekstra.

Tomēr ir jāpārvar ievērojamas problēmas. Joprojām ir jānovērš nepilnības vairākās nozarēs, piemēram, transportā, ēkās un lauksaimniecībā, kas ir ļoti svarīgas klimata mērķu sasniegšanai. Īpaši pārsteidzoši ir tas, ka atšķirības atjaunojamās enerģijas mērķos ir tikai 1,5 %, kas ir pozitīvs progresa rādītājs. Tomēr, lai būtiski uzlabotu energoefektivitāti, ir nepieciešami izlēmīgāki pasākumi. “Zaļais kurss”, centrālais instruments emisiju samazināšanai, paredz jaunas prasības dažādām jomām. Tomēr klimata tiesību aktu īstenošana dalībvalstīs joprojām ir liels izaicinājums.

Plānu un mērķa sarunu trūkums

Īpaši kritisks ir tas, ka Beļģijas, Igaunijas un Polijas NEKP joprojām nav pieņemti. Lai gan to vispārējie mērķi jau ir iekļauti Komisijas novērtējumā, tā aicina plānus iesniegt nekavējoties. Lai sasniegtu ES ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu, Komisijas mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt emisijas vismaz par 90 %. Tomēr dažas dalībvalstis un Eiropas Parlaments šo prasību uzskata par pārmērīgi ambiciozu.

Sarunas par 2040. gada mērķi ir sarežģītas, jo dažas dalībvalstis uzskata, ka mērķis ir nereāls. Oficiāla deklarācija par klimata mērķi, kas pazīstama arī kā valsts noteiktās iemaksas (NDC), ir gaidāma ne vēlāk kā šī gada septembrī. Sākotnēji februāris noteiktais iesniegšanas termiņš tika pārsniegts, uzsverot situācijas steidzamību.

Progress un perspektīvas

ES Vides aģentūras ziņojumā norādīts uz progresu emisiju samazināšanā, taču daži eksperti pauž skepsi par ES Komisijas uzticību. Viņuprāt, gandrīz mērķu sasniegšanu varētu uzskatīt par neveiksmi praksē. Tajā pašā laikā Pasaules laikapstākļu organizācijas ziņojumā tiek prognozēts jauns globālās temperatūras rekords nākamajos piecos gados, uzsverot, ka steidzami jārīkojas.

Rezumējot, lai gan ES ir labi ceļā uz savu klimata mērķu sasniegšanu, ir vajadzīgi ievērojami pūliņi, ko kopīgi un koordinē visas dalībvalstis, lai nodrošinātu vēlamo klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Problēmas ir dažādas, taču ceļš uz ilgtspējīgāku Eiropu nav ne reāls, ne vajadzīgs.

Sīkāku informāciju par ES klimata mērķu izstrādi var atrast rakstos no Eko tests un Laiks.