ES iekšējais tirgus uz augšu: iespējas Vācijas ekonomikai!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vācijas ekonomika aug vāji, savukārt ES iekšējais tirgus piedāvā iespējas. Tomēr tirdzniecības barjeras apdraud izaugsmi.

Die deutsche Wirtschaft wächst schwach, während der EU-Binnenmarkt Chancen bietet. Handelshemmnisse gefährden jedoch das Wachstum.
Vācijas ekonomika aug vāji, savukārt ES iekšējais tirgus piedāvā iespējas. Tomēr tirdzniecības barjeras apdraud izaugsmi.

ES iekšējais tirgus uz augšu: iespējas Vācijas ekonomikai!

Ekonomiskā situācija Vācijā šobrīd ir sarežģīta. Kamēr Vācijas ekonomika aug vāji, ES iekšējais tirgus joprojām paver jaunas izaugsmes iespējas. Skaļi Fokuss Vietējā tirgū ir vairāk nekā 450 miljoni patērētāju un 26 miljoni uzņēmumu, un tas darbojas kā aizsargs pret Donalda Trampa graujošo politiku America First.

Tirdzniecības pieaugums starp 27 ES dalībvalstīm par 2,4 procentiem varētu kompensēt pašreizējo tirdzniecības ar ASV kritumu par 20 procentiem. Tomēr uzņēmumi saskaras ar ievērojamām problēmām. Esošie tirdzniecības šķēršļi iekšējā tirgū faktiski darbojas kā tarifi, kas ir salīdzināmi ar 45 procentiem precēm un 110 procentiem pakalpojumiem. Šie šķēršļi kavē izaugsmi vairāk nekā esošie ASV tarifi un uzliek slogu, kas trīs reizes pārsniedz tirdzniecības izmaksas starp ASV štatiem.

Izaicinājumi iekšējā tirgū

Galvenais izaicinājuma aspekts ir pārmērīgs regulējums un birokrātija, kas būtiski kavē preču un pakalpojumu plūsmu iekšējā tirgū. Valstu noteikumi un nodevas dažādās ES valstīs ievērojami atšķiras, apgrūtinot turpmāko tirdzniecību. Kā piemērus var minēt augstās maksas par iepakojumu, dažādus iepakojuma noteikumus un teritoriālos piegādes ierobežojumus. ES Komisija lēš, ka patērētāji varētu ietaupīt līdz pat 14 miljardiem eiro gadā, likvidējot šos tirdzniecības šķēršļus.

Regulatīvā sloga dēļ iekšējais tirgus, kas tiek uzskatīts par ES ekonomikas centru, kļūst mazāk funkcionāls. Uzlabojumu priekšlikumi ietver 20 procentu likvidēšanu no esošajiem šķēršļiem, kas varētu veicināt ekonomikas izaugsmi par 2 procentiem un vairāk nekā miljonu jaunu darba vietu. Iekšējā tirgus komisārs Stéphane Séjourné arī plāno likumu, lai atvieglotu zīmolu produktu iegādi ES, taču šis likumprojekts netiks iesniegts līdz nākamā gada beigām.

Izaugsmes iespējas saskaņojot

Deloitte papildina šo tēmu un izceļ galvenās nozares, kuras varētu īpaši gūt labumu no tirdzniecības šķēršļu samazināšanas. Jo īpaši elektronikas jomā tiek prognozēts, ka Eiropas iekšējā tirdzniecība pieaugs par 3,7 līdz 4,7 procentiem, bet mašīnbūves nozarē – par 3,8–4,9 procentiem. Saskaņā ar analīzi, tirdzniecības šķēršļu likvidēšana un integrācijas pasākumu veicināšana ir ļoti svarīgi spēcīgākai Eiropas ekonomikai Deloitte.

Turklāt eksporta salīdzinājums liecina, ka ES rūpniecības eksporta pieaugums uz Brazīliju, Vjetnamu un Filipīnām līdz 4,1, 3,3 un 5,6 procentiem jau parāda, cik svarīga ir piekļuve starptautiskajiem tirgiem. Pozitīva scenārija gadījumā, kad visi tirdzniecības šķēršļi tiktu novērsti, ES iekšējā tirgus izaugsme būtu tikpat augsta, lai gan ES pamats ir izteiktāks. Politiskā dinamika, ko atbalsta pašreizējā ģeopolitiskā situācija, kā loģiskas sekas varētu veicināt ievērojamu progresu iekšējā tirgus padziļināšanā un jaunu brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu.