ES samits Briselē: strīds par ieročiem un naudu Eiropai!

Briselē notikušajā samitā ES līderi panāca vienošanos par jaunu ieroču iegādi, lai palielinātu Eiropas aizsardzības spējas. Šo lēmumu atzinīgi vērtē ES Komisija, kas lēš, ka nākamo desmit gadu laikā bruņojuma projektos būs jāiegulda papildu 500 miljardi eiro, lai sasniegtu tādus mērķus kā Eiropas gaisa aizsardzība un austrumu robežu nodrošināšana. Tomēr divi galvenie jautājumi paliek neskaidri: kam vajadzētu ražot militāro aprīkojumu un kā tiks garantēts to finansējums?

Samits notika Palais d’Egmont ar mērķi radīt konfidenciālu atmosfēru. Diskusijas laikā pārrunāts arī ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājums NATO valstīm palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP. Šajā kontekstā kanclers Olafs Šolcs atzīmēja, ka Vācija knapi izpilda NATO kvotu, savukārt septiņām ES valstīm tās trūkst.

Uzmanības centrā Eiropas aizsardzības izdevumi

Ukrainā notiekošā kara kontekstā ES dalībvalstu aizsardzības budžeti 2024. gadam uzrāda izteiktu pieauguma tendenci. Šo pieeju veido ģeopolitiskā spriedze, NATO saistības un nacionālās prioritātes. Polija, piemēram, nolēmusi palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz 3% no IKP. Arī citas valstis, piemēram, Slovākija, Slovēnija, Latvija un Rumānija, cenšas sasniegt 2% atzīmi. Rumānija palielināja savu 2022. gada budžetu par 14%.

Kļūst skaidri redzami arī izaicinājumi Francijas un Vācijas partnerībā, jo īpaši tādos aizsardzības projektos kā Future Combat Air System (FCAS) un Galvenā sauszemes kaujas sistēma. Eiropas Aizsardzības fonda 8 miljardu eiro vērtībā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir paredzēts stiprināt aizsardzības tehnoloģijas un rūpniecību, savukārt Francijā, Apvienotajā Karalistē un Polijā plānots ievērojami palielināt budžetu. Vācija plāno budžetā iekļaut papildu 100 miljardus eiro, lai sasniegtu NATO izvirzīto mērķi 2% no IKP.

Diskusija par jaunu ieroču finansēšanu arī joprojām ir galvenā. Prezidents Makrons aicina piešķirt lielāku Eiropas finansējumu un dalīto parādu, savukārt Vācija, Nīderlande un Austrija pret to iebilst. Šolcs ir licis saprast, ka ES nebūs kopēja parāda. Ir arī diskusijas par iespējamu Eiropas Investīciju bankas pārveidi, lai nodrošinātu ieroču finansēšanu, taču tas sastopas ar pretestību, jo banka ir īpaši pazīstama kā "klimata banka".

Šie notikumi liecina par pamatīgām pārmaiņām Eiropas aizsardzības stratēģijā, ko pastiprina ģeopolitiskā realitāte un spiediens uz NATO īstenot vienotu aizsardzības politiku. Jāskatās, kā ES dalībvalstis reaģēs uz jaunajiem izaicinājumiem.