ES budžets: Körzell prasa miljardus ilgtspējīgai nākotnei!
DGB valdes loceklis Körzell aicina piešķirt vairāk ES budžeta līdzekļu ilgtspējīgai ekonomikai un kritizē federālo valdību.

ES budžets: Körzell prasa miljardus ilgtspējīgai nākotnei!
Vācijas Arodbiedrību konfederācijas (DGB) vadošais biedrs Stefans Kērzels nesen komentēja ES Komisijas priekšlikumu palielināt Savienības daudzgadu finanšu ietvaru (DFS). Pēc Körzell domām, tie ir Investīciju prasības ilgtspējīgai ekonomikas modernizācijai skaidri parādīts, taču trūkst politiskās gribas veikt šos svarīgākos ieguldījumus. DGB valdes loceklis īpaši kritizē Vācijas federālās valdības nostāju šajā jautājumā, kas viņam šķiet nesaprotama.
Körzell aicina īstenot stingru budžeta politiku ar lielāku finansiālo ietekmi gan Eiropas, gan valstu līmenī. Īpaši viņu satrauc tas, ka ES Komisija plānoja samazināt kohēzijas fondus, ko viņš uzskata par nepareizu prioritāti. Tomēr spēcīga kohēzijas politika ir ļoti svarīga ES iekšējā tirgus noturībai un konkurētspējai, un tā novirza nepieciešamos resursus un atbalstu tur, kur tie visvairāk nepieciešami.
ES budžeta nozīme
ES budžets, kas ir galvenais instruments pašreizējo problēmu risināšanai kopienā, nodrošina skaļu europa.eu demokrātiska un mierīga ES attīstība. No budžeta tiek finansēti projekti un prioritātes, kuras daudzas dalībvalstis nespētu īstenot bez šī atbalsta.
Laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam ir spēkā esošā DFS, kas nosaka izdevumu prioritātes un griestus vairākiem gadiem. Katru gadu tiek apspriests budžets, kas nosaka izdevumus un ienākumus. Šajā periodā tiks iztērēti aptuveni 2 triljoni eiro, tostarp NextGenerationEU atveseļošanas fonds, kas nodrošina 648 miljardus eiro.
Budžeta līdzekļi un to izlietojums
Pēc Körzell domām, ir svarīgi, lai lēmumu pieņemšanas procesos tiktu iekļautas reģionālās perspektīvas, lai veicinātu godīgu un ilgtspējīgu pārveidi. Šie aspekti pašreizējā ES budžetā nav pietiekami ņemti vērā, kas varētu pasliktināt jau tā saspringto situāciju daudzos reģionos. Komisija pārvalda vairāk nekā pusi līdzekļu kopā ar valstu valdībām, tādējādi cieši saistot atsevišķas valstis ar ES budžeta mehānismiem.
Pārskatu par galvenajām ES budžeta izdevumu jomām var apkopot šādi:
| Izdevumu zona |
|---|
| Iekšējais tirgus, inovācijas un digitālais |
| Kohēzija, noturība un vērtības |
| Dabas resursi un vide |
| Migrācija un robežu pārvaldība |
| Drošība un aizsardzība |
| apkārtne un pasaule |
| Eiropas valsts pārvalde |
Līdzekļi no 2021.–2027. gada budžeta ir arī būtiski, lai palielinātu ES konkurētspēju, atbalstītu klimata mērķus un atbalstītu Ukrainu. Körzell aicina politisko lēmumu pieņēmējus izmantot ES budžeta piedāvātās iespējas, lai pārvarētu nākotnes sociālos un ekonomiskos izaicinājumus. Tagad atliek noskaidrot, vai un kā šīs prasības tiks integrētas gaidāmajās sarunās par budžetu.