Suche
Mein Konto
ES iepazīstina ar klimata likumu: par 90% mazāk emisiju līdz 2040. gadam!
ES Komisija iepazīstina ar savu 2040. gada klimata mērķi krasi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Karstuma vilnis Eiropā palielina steidzamību.
ES iepazīstina ar klimata likumu: par 90% mazāk emisiju līdz 2040. gadam!
2025. gada 3. jūlijā ES Komisija Ursulas fon der Leienas vadībā iepazīstināja ar klimata mērķi 2040. gadam. Dienā, kad Briselē un citās Eiropas pilsētās tika reģistrēta rekordaugsta temperatūra līdz 37 grādiem, priekšlikums tika prezentēts, reaģējot uz pieaugošajiem ekstrēmo laikapstākļiem, ko vēl vairāk saasina klimata pārmaiņas. Karstuma vilnis tiek uztverts kā viena no karstākajām dienām gadā, uzsverot problēmas steidzamību. ES ir spiesta veikt pasākumus klimata pārmaiņu jomā, jo klimata pārmaiņas arvien vairāk tiek uztvertas kā realitāte un daudzi eiropieši no tām cieš.
Jaunā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt klimatam kaitīgo siltumnīcefekta gāzu neto emisijas ES par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Šis mērķis ir daļa no visaptverošas stratēģijas, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt ES klimatneitrālu. ES komisāri uzskata, ka priekšlikums samazināt emisijas par 90 % ir nepieciešams pasākums, lai atbalstītu Parīzes klimata nolīguma prasības.
Pretrunīgi vērtētais klimata likums
Tomēr jaunais klimata likums ir pretrunīgs. Lai gan ES Klimata konsultatīvā padome iesaka noteikt 90% mērķi kā minimālo mērķi 2040. gadam, dalībvalstu starpā un Eiropas Parlamentā pastāv domstarpības. Tādas valstis kā Francija, Itālija un Polija pauž bažas, savukārt ES Padomes prezidentvalsts Dānija kopumā atbalsta šo mērķi. Politiskās pārmaiņas pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir ietekmējušas diskusiju klimatu par klimata pasākumiem. Pieaugot koncentrēšanās uz ekonomiskajiem aspektiem, Komisija ir vājinājusi vai atsaukusi dažus likumus, jo īpaši ETP grupas spiediena dēļ.
Federālā valdība ir apņēmusies atbalstīt 2040. gada mērķi ar nosacījumu, ka tiks ieviesti noteikumi par klimata projektu finansēšanu valstīs, kas nav ES dalībvalstis, lai kompensētu emisijas. No 2036. gada ES valstīm vajadzētu būt iespējai finansēt šādus projektus, un šie projekti sedz ne vairāk kā trīs procentus no emisijām. Tomēr ES Klimata konsultatīvā padome brīdina par savu pūļu “izpirkšanu”, kas var izraisīt turpmākas diskusijas.
Sabiedrības atbalsts un nākamie soļi
Neraugoties uz dalībvalstu nesaskaņām, Eirobarometra aptauja liecina, ka 80% ES iedzīvotāju atbalsta mērķi panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. ES plāno ANO iesniegt 2040. gada mērķi vasaras beigās. Stratēģijas pirmie posmi paredz emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Šie pasākumi ietver ogļu, naftas un gāzes patēriņa samazināšanu, kā arī saules, vēja un ūdens atjaunojamās enerģijas plašāku izmantošanu un emisiju tirdzniecības paplašināšanu.
Izaicinājumi, kas ES sagaida, ir milzīgi. Nākamās debates Parlamentā un dalībvalstu starpā būs ļoti svarīgas, lai izstrādātu saskaņotu un efektīvu klimata politiku. Pulkstenis tikšķ, un klimata pārmaiņas joprojām ir aktuāla problēma, kas prasa tūlītēju un efektīvu rīcību.
Tā kā ES valstis joprojām saskaras ar uzdevumu rīkoties saskaņā ar klimata mērķiem, iedzīvotāji un eksperti cieši uzrauga notikumus. Jautājums par to, vai izvirzītos mērķus ir iespējams sasniegt un vai dalībvalstis ir gatavas spert nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nākotni, joprojām ir atklāts.
ES Komisija kārtējo reizi ir pierādījusi, ka klimata aizsardzības jautājums joprojām ir politiskajā dienaskārtībā, pat ja ceļš uz to ir akmeņains. Cerams, ka veiktie pasākumi var radīt nopietnu progresu un palielināt pārliecību par ilgtspējīgu nākotni.