ES parāda ignorēšana: Vācijas patiesais valsts parāds

ES parāda ignorēšana: Vācijas patiesais valsts parāds

Vācijas Federatīvās Republikas parādu kalns ir ievērojami lielāks, nekā parasti tiek pieņemts, galvenokārt tāpēc, ka netiek ņemta vērā Vācijas daļa ES līmenī uzņemtajā parādā. Manheimas Leibnicas Eiropas Ekonomikas pētījumu centra (ZEW) pētījums liecina, ka neatklātā summa atmaksām un saistībām ir 261,5 miljardi eiro jeb vairāk nekā 10 procenti no pašreizējā Vācijas valsts parāda.

Būtisks faktors, kas veicina šo attīstību, ir pandēmijas laikā izveidots 750 miljardu eiro vērtais “Nākamās paaudzes ES” (NGEU) Corona atveseļošanas fonds. Šie parādi ir jāatmaksā laikā no 2028. līdz 2058. gadam, Vācijai atmaksājot finansējumu 109 miljardu eiro apmērā un pārējām dalībvalstīm nodrošinot garantijas 134 miljardu eiro apmērā.

Ir skaidrs, ka Federatīvās Republikas oficiālais valsts parāds aptuveni 2445 miljardu eiro apmērā 2023. gada ceturtajā ceturksnī ir krietni par zemu novērtēts. Ja pieskaita Vācijas ES parādu gandrīz 262 miljardu eiro apmērā, valsts parāds palielinās par 6,35 procentpunktiem. Turklāt tiek kritizēti arī speciālie fondi, kas parādu statistikā neparādās, jo tie faktiski lielā mērā tiek finansēti no kredītiem, kas vēl vairāk palielina valsts parādu.

Redzams, ka Vācijas parādu prakse nav ilgtspējīga, jo ir sagaidāms, ka IKP pieaugums samazināsies un parāda atmaksa un netiešais valsts parāds rada ievērojamu spiedienu uz valsts finansēm. Federatīvās Republikas slēptie parādi tiek klasificēti kā vairāk nekā piecas reizes lielāki nekā oficiāli norādīts, kas rada jautājumus par godīgumu starp paaudzēm. Atliek cerēt, ka Vācija ar mērķtiecīgiem pasākumiem ilgtermiņā spēs kontrolēt parādu problēmu, neatstājot novārtā sociālo reformu nepieciešamību.