ES izvirza Putinam ultimātu – kara paplašināšanās gadījumā draud jaunas sankcijas!

ES izvirza Putinam ultimātu – kara paplašināšanās gadījumā draud jaunas sankcijas!

ES ir manāmi palielinājusi spiedienu uz Krieviju pēc Ukrainas kara. 2025. gada 15. maijā tika paziņots par jaunu sankciju paketi, kas īpaši vērsta pret Krievijas ēnu floti, kurai ir izšķiroša loma, izvairoties no Rietumu sankcijām. Spiedienu uz prezidentu Vladimiru Putinu pastiprina arī Vācijas izvirzītais ultimāts par pamieru.

2025. gada 10. maijā Ukrainā tikās valstu un valdību vadītāji no Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un Polijas. Viņi aicināja noslēgt beznosacījumu pamieru uz 30 dienām, sākot ar nākamo pirmdienu. Tomēr Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs ultimātu noraidīja kā nepieņemamu. Savukārt Putins sacīja, ka ir gatavs tiešām sarunām ar Ukrainu, taču apšaubīja aicinājumu uz pamieru. Ukrainas prezidents Zelenskis bija gatavs runāt, taču uzstāja uz pamiera ievērošanu.

Sankcijas pret Ēnu floti

Paredzams, ka jaunajā sankciju paketē, kas publicēta 2025. gada 14. maijā, tiks iekļauti tālejoši pasākumi pret Krievijas ēnu floti. Šī flote, kas sastāv no nolietotiem tankkuģiem, ir ļoti svarīga, lai ļautu Krievijai turpināt eksportēt lielu daudzumu naftas, gāzes, Ukrainas graudu un zagtu koksa ogļu, vienlaikus izvairoties no Rietumu sankcijām. Saskaņā ar Frankfurter Rundschau Sīkāka informācija par paketi varētu ietvert sankciju paplašināšanu pret 100 kuģiem un vairāk nekā 50 cilvēkiem un uzņēmumiem, tostarp pieciem no Ķīnas.

Turklāt 200 citiem kuģiem tika aizliegts ienākt ES ostās. Šo kuģu operatori vairs nevarēs izmantot Eiropas uzņēmumu pakalpojumus. 30 ekonomikas dalībnieki jau ir cietuši no eksporta ierobežojumiem, bet 75 citi cilvēki un uzņēmumi ir izslēgti no uzņēmējdarbības veikšanas ES. Ēnu flotei noteiktās sankcijas jau ir novedušas pie tā, ka Ķīna ir slēgusi dažas ostas Krievijas tankkuģiem.

Ietekme uz Krievijas ekonomiku

Iepriekšējās sankcijas ir samazinājušas Krievijas naftas un gāzes ieņēmumus par vairāk nekā trešdaļu kopš 2022. gada. 2024. gadā Krievijas naftas un gāzes nozares ieņēmumi pieauga par 26% līdz 11,1 triljonam rubļu, taču nesasniedza gaidīto. Šobrīd Krievijas budžeta deficīts ir 3,49 triljoni rubļu.

ES plānotie pasākumi varētu arī radīt papildu spriedzi Krievijas enerģētikas sektoram, tostarp iespēja pilnībā apturēt gāzes importu no Krievijas. Pašlaik aptuveni 20% no ES izmantotās dabasgāzes nāk no Krievijas. Pilnīga apstāšanās var radīt nopietnas, tālejošas ekonomiskas sekas valstij. Turklāt tiek apspriestas arī jaunas sankcijas pret Krievijas banku sektoru, piemēram, turpmāka atsaiste no Swift banku sistēmas.

Kanclers Frīdrihs Mercs licis noprast, ka tiks apsvērtas jaunas sankcijas, ja Ukrainas un Krievijas sarunās trūks progresa. Tādējādi ES demonstrē savu apņēmību nostiprināt savas pozīcijas konfliktā un pārliecināt Krieviju pārdomāt savu pieeju.