ES zem spiediena: izejas no Trampa tarifiem un Ķīnas eksporta plūdiem!

ES zem spiediena: izejas no Trampa tarifiem un Ķīnas eksporta plūdiem!

ES pašlaik saskaras ar milzīgu ekonomisko un ģeopolitisko spiedienu gan no ASV, gan Ķīnas. Politisko spriedzi rada draudošie Amerikas tarifi, kas varētu ietekmēt tirdzniecību vairāk nekā 500 miljardu eiro vērtībā, tajā pašā laikā, kad Ķīnas produkti pārpludina Eiropas tirgus. Ņemot vērā šos izaicinājumus, ES uzsver nepieciešamību stiprināt savu iekšējo tirgu un pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Viens no šīs nostiprināšanās iemesliem ir mazattīstītās tehnoloģiskās nozares Eiropā, kas atpaliek no ASV un Āzijas. Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vada centienus virzīt ES cauri šim konfliktam un nodrošināt konkurētspēju.

ES ir ļoti atkarīga no eksporta, un, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, tai ir vajadzīgs liels pieprasījums gan no ASV, gan Ķīnas. Tomēr produktivitāte ES kopš 2010. gadiem ir samazinājusies līdz tikai 80 % no ASV līmeņa. Tas bieži tiek skaidrots ar eiro parādu krīzi, taču daudzi ekonomisti saskata arī citus ekonomikas stagnācijas cēloņus. Riska kapitāla trūkums veicina arī tehnoloģiju sektora nepietiekamu attīstību Eiropā, kur investīcijas jaunuzņēmumos ASV ir līdz 15 reizēm lielākas nekā ES.

Nepieciešamība veikt reformas iekšējā tirgū

Lai atjaunotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju, ir nepieciešamas tālejošas reformas. ES cenšas vēl vairāk padziļināt iekšējo tirgu un samazināt esošās tirdzniecības barjeras. Iekšējais tirgus tagad ir 30 gadus vecs un joprojām tiek uzskatīts par nepabeigtu. Mērķis ir veicināt pārvietošanās brīvību un pielāgot tirgus apstākļus pašreizējām norisēm, piemēram, digitālajām izmaiņām. 2022. gadā tika pieņemti likumi par digitālajiem tirgiem un pakalpojumiem. Tie ir paredzēti, lai izveidotu drošāku un pārredzamāku tiešsaistes vidi un sniegtu lietotājiem vairāk tiesību, piemēram, attiecībā uz remonta tiesībām.

Iekšējā tirgus komitejas priekšsēdētāja Anna Kavazini aicina vienotajam tirgum kļūt par ES politikas mērķu centrālo daļu, lai tas būtu izturīgāks pret tādām krīzēm kā Covid-19 izraisītā ekonomikas krīze.

Stratēģijas ekonomikas atveseļošanai

Ekonomisti iesaka veikt turpmākus pasākumus Eiropas ekonomikas struktūras stiprināšanai, tostarp izveidot kapitāla tirgu savienību un kopēju rūpniecības politiku stratēģiski svarīgu nozaru veicināšanai. Turklāt tiek mudināts palielināt aizsardzības izdevumus, lai stiprinātu rūpniecību Eiropā. Veiksmīgs vienotais tirgus varētu arī palīdzēt samazināt ASV tirdzniecības deficītu ar ES.

Pastāv vienošanās, ka ES nedrīkst nobiedēt Trampa draudi. Drīzāk tai būtu jāvirza uz priekšu savas reformas, lai spētu tikt galā ar nākotnes ekonomikas izaicinājumiem. Spēcīgs Vācijas un Francijas līderu duets varētu būt izšķirošs, lai veicinātu šo gatavību veikt reformas politiskā līmenī.

ES saskaras ar izaicinājumu ieviest vērienīgas reformas, lai izvairītos no turpmākas ekonomikas lejupslīdes un pilnībā izmantotu iekšējā tirgus potenciālu. Dienas Vēstnesis un Eiropas Parlaments piekrītu, ka ES tagad ir sācies izšķirošais posms.