ES palielina spiedienu uz Krieviju: drīz stāsies spēkā 17. sankciju pakete!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

ES ievieš 17. sankciju paketi pret Krieviju, lai apgrūtinātu ekonomiku Ukrainas karā. Paziņoti par turpmākiem pasākumiem.

EU verhängt 17. Sanktionspaket gegen Russland, um die Wirtschaft im Ukraine-Krieg zu belasten. Weitere Maßnahmen angekündigt.
ES ievieš 17. sankciju paketi pret Krieviju, lai apgrūtinātu ekonomiku Ukrainas karā. Paziņoti par turpmākiem pasākumiem.

ES palielina spiedienu uz Krieviju: drīz stāsies spēkā 17. sankciju pakete!

ES nolēmusi īstenot kārtējo sankciju paketi pret Krieviju, kas ir jau 17. pēc kārtas. Tas ir atbilde uz Krievijas notiekošo agresijas karu pret Ukrainu. Šo pasākumu mērķis ir apturēt Krievijas kara mašīnu un vēl vairāk palielināt spiedienu uz Maskavu. Jaunie sodi īpaši vērsti uz Krievijas ēnu floti, kas ir atbildīga par naftas un naftas produktu transportēšanu. Tiek lēsts, ka šāda pieeja varētu radīt ievērojamu spriedzi Krievijas ekonomikai, kas līdz šim ir palikusi salīdzinoši neskarta, kā atzīmēja domnīca The Atlantic Council.

Jaunā sankciju pakete sastāv no dažādiem pasākumiem, kas vērsti arī pret uzņēmumiem, kas apiet esošās sankcijas vai atbalsta aizsardzības nozari Krievijā. ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa paziņoja, ka jau tiek gatavota 18. sankciju pakete, kas ietvers pasākumus pret Nord Stream gāzesvadu darbības atsākšanu, kā arī stingrākus noteikumus Krievijas naftai. Saskaņā ar ziņojumiem šī eskalācija varētu būt saistīta ar neseno miera iniciatīvu neveiksmi un Maskavas nepiekāpīgo nostāju.

Konkrēti pasākumi un sekas

Īpašie pasākumi pašreizējā sankciju paketē ietver aizliegumu 189 papildu kuģiem piestāt ES ostās. Turklāt šo kuģu operatoriem vairs nav atļauts izmantot ES uzņēmumu pakalpojumus. Aptuveni 30 uzņēmumus un 75 cilvēkus un organizācijas, tostarp Surgutneftegas, skar jauni eksporta aizliegumi. Turklāt kriminālprocess tika uzsākts pret dezinformācijas izplatītājiem, tostarp diviem vācu emuāru autoriem, kuri izplatīja nepatiesas ziņas par Ukrainas karu.

Arī Lielbritānija ir reaģējusi uz situāciju un pieņēmusi jaunus kriminālos pasākumus pret Krieviju. Tie galvenokārt skar uzņēmumus, bankas un ēnu flotes kuģus. Lielbritānijas sankciju izraisītājs bija masveida Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukums Ukrainai 18. maijā, kas vēl vairāk motivēja lēmumu.

Skatoties nākotnē

Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss aicina noteikt turpmākas sankcijas Vācijā, īpaši pret enerģētikas sektoru, lai pastiprinātu spiedienu uz Maskavu. Ņemot vērā notiekošos konfliktus un Krievijas ekonomikas ievērojamo noturību pret iepriekšējām sankcijām, ES ir apņēmusies pastiprināt savus pasākumus.

Pasākumi ir vērsti ne tikai pret ekonomiku, bet tiem ir arī vides aspekti, jo Krievijas ēnu flote tiek uzskatīta par videi kaitīgu. Speciālisti arī brīdina par iespējamiem riskiem kuģošanai un videi novecojošo tankkuģu un tehnisko nepilnību dēļ. Starptautiskā sabiedrība ir apņēmusies risināt vides aizsardzības vajadzības, vienlaikus saglabājot spiedienu uz Krieviju.