Eiropas ekonomika aug: prognozes 2023. un 2024. gadam!

Eiropas ekonomika aug: prognozes 2023. un 2024. gadam!

ES un eiro zonas ekonomiskās perspektīvas liecina par stabilu, kaut arī mēreni augošu ekonomiku. Saskaņā ar to Pārstrādes portāls ES tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums par 1,2 procentiem 2023. gadā un 1,5 procentiem 2024. gadā. Šie novērtējumi nāk no Eiropas Konjunktūras institūtu asociācijas (AICE) tīkla, kurā ietilpst aptuveni 40 institūti, tostarp Vācijas Ekonomikas institūts (IW). Eirozonā sagaidāms 1 procenta pieaugums 2023. gadā un 1,3 procentu pieaugums 2024. gadā.

Prognozes pārsniedz aplēses OECD starpziņojumā un SVF 2025. gada pavasara perspektīvā, norādot uz optimistisku kopējo ainu. Neskatoties uz to, globālā izaugsme joprojām ir vāja ģeopolitisko konfliktu un neprognozējamās ASV tirdzniecības politikas dēļ. AICE uzsver, ka Eiropai steidzami jānostiprina sava konkurētspēja, investējot ilgtspējībā, digitālajā infrastruktūrā un stratēģiskajās nozarēs.

Atbildes uz tirdzniecības politiku un ekonomikas nenoteiktību

Reakcijas uz ASV tirdzniecības politiku ir sarežģītas. Gandrīz puse AICE biedru atbalsta iniciatīvas ASV dolāra dominēšanas mazināšanai. Turklāt 40 procenti iesaka mērķtiecīgu atbalstu īpaši skartajām nozarēm. Tomēr lielākā daļa institūtu ir pret lielāku tirgus atvēršanu ASV produktiem. Par aizsardzības izdevumiem viedokļi dalās.

IW ekonomikas direktors Maikls Grēmlings uzsver, ka globālā nenoteiktība bremzē ekonomikas attīstību un aicina federālo valdību veikt stabilizācijas pasākumus. 2025. gada pavasara ziņojums, ko sagatavoja Katalina Nagi un Pētera Vakhala no Ungārijas Kopint-Tárki, sniedz visaptverošu makroekonomisko novērtējumu Eiropai.

Ekonomikas atveseļošanās eiro zonā

Papildus ES prognozēm, ECB prognozes ka eiro zonas ekonomika uzrāda pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko nenoteiktību. 2024. gadā ir sagaidāms mērens pieaugums 0,7 procentu apmērā, kam sekos 1,1 procents 2025. gadā un 1,4 procenti 2026. gadā. Tomēr īstermiņa rādītāji liecina par iespējamu izaugsmes palēnināšanos patērētāju vājās uzticēšanās un lielās nenoteiktības dēļ.

Reālo algu kāpums un nodarbinātības pieaugums varētu veicināt izaugsmi. Paredzams, ka iekšzemes pieprasījumu veicinās arī finansēšanas nosacījumu atvieglošana. Ar programmas “Nākamā paaudze ES” līdzekļiem atbalstītā fiskālā politika turpināsies uz konsolidācijas ceļa līdz 2027. gadam.

Skatoties nākotnē

Paredzams, ka palielināsies ārējais pieprasījums, kas varētu atbalstīt eirozonas eksportu. Turklāt paredzams, ka prognozes periodā samazināsies bezdarba līmenis, savukārt produktivitāte pieaugs, neskatoties uz strukturālām problēmām. Tomēr sagaidāms, ka kopējā SPCI inflācija pieaugs 2024. gada beigās, pirms tā svārstīsies ap ECB inflācijas mērķi 2 procentu apmērā no 2025. gada.

Enerģijas cenu attīstība joprojām ir neskaidra un var ietekmēt inflāciju un ekonomikas izaugsmi. Šīs norises uzsver trauslās globālās izaugsmes perspektīvas, ko ietekmē ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskā nenoteiktība.