Eksperts brīdina par inflāciju: luksoforu koalīcijas budžeta kompromiss palielina inflāciju
Kā liecina www.merkur.de ziņojums, luksoforu koalīcijas budžeta kompromiss atstās iespaidu arī uz inflāciju, bažījas ekonomisti. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu daži lēmumi varētu palielināt inflāciju. Inflācijas līmenis janvārī tiek lēsts nedaudz zem četriem procentiem. Cita starpā sagaidāms, ka CO₂ cena pieaugs no 30 līdz 45 eiro, kas varētu novest pie tādu enerģijas cenu kā degvielas uzpildes un apkures sadārdzināšanās. Turklāt ir sagaidāmi arī turpmāki pasākumi, piemēram, biļešu nodokļa palielināšana gaisa transportā un plastmasas nodevas noteikšana, kas varētu izraisīt vēl lielāku inflācijas pieaugumu. Arī ifo institūta aptauja liecina, ka vairāk...

Eksperts brīdina par inflāciju: luksoforu koalīcijas budžeta kompromiss palielina inflāciju
Saskaņā ar ziņojumu www.merkur.de Ekonomisti bažījas, ka luksoforu koalīcijas budžeta kompromiss atstās iespaidu arī uz inflāciju. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu daži lēmumi varētu palielināt inflāciju. Inflācijas līmenis janvārī tiek lēsts nedaudz zem četriem procentiem. Cita starpā sagaidāms, ka CO₂ cena pieaugs no 30 līdz 45 eiro, kas varētu novest pie tādu enerģijas cenu kā degvielas uzpildes un apkures sadārdzināšanās. Turklāt ir sagaidāmi arī turpmāki pasākumi, piemēram, biļešu nodokļa palielināšana gaisa transportā un plastmasas nodevas noteikšana, kas varētu izraisīt vēl lielāku inflācijas pieaugumu. Arī Ifo institūta aptauja liecina, ka arvien vairāk uzņēmumu vēlas paaugstināt cenas, kas pagaidām varētu izraisīt inflācijas tempu apstāšanos. Tomēr Bundesbank prezidents Joahims Nāgels tikai sagaida, ka budžeta kompromisam būs ierobežota ietekme uz inflāciju Vācijā. Nesenā Bundesbankas prognoze paredz, ka tuvākā gada laikā inflācijas līmenis samazināsies uz pusi.
Iepriekš minētie fakti liecina, ka luksoforu koalīcijas budžeta kompromiss būtiski ietekmēs inflācijas līmeni Vācijā. Oglekļa cenas palielināšanās un plānotie papildu nodokļu uzlikšanas pasākumi varētu novest pie tā, ka patērētāji saskarsies ar pieaugošām enerģijas izmaksām, jo īpaši saistībā ar degvielas uzpildīšanu un apkuri. Turklāt Ifo institūta aptauja liecina, ka uzņēmumi tuvākajos mēnešos vēlas paaugstināt cenas, kas varētu atbalstīt turpmāku inflācijas pieaugumu.
Šīs norises varētu būtiski ietekmēt tirgu un finanšu nozari, jo inflācijas kāpums parasti izraisa patērētāju pirktspējas samazināšanos un uzņēmumu izmaksu pieaugumu. Tas varētu izraisīt patēriņa samazināšanos un palielināt slogu uzņēmumiem. Turklāt pieaugošais inflācijas līmenis varētu ietekmēt Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku, jo tā cenšas noturēt inflāciju stabilā līmenī. Tomēr Bundesbankas prognoze, kas paredz, ka nākamgad inflācijas līmenis samazināsies uz pusi, liecina, ka ilgtermiņa ietekme varētu būt ierobežota.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.merkur.de