Eksperti aicina radikāli samazināt emisijas: ES saskaras ar vēsturiskām klimata pārmaiņām!

Eksperti aicina radikāli samazināt emisijas: ES saskaras ar vēsturiskām klimata pārmaiņām!

Jaunajā ziņojumā Eiropas Klimata konsultatīvā padome nākusi klajā ar kodolīgu ieteikumu ES ekonomikas aizsardzībai: siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2040. gadam jāsamazina par 90 līdz 95 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu. Šī prasība tiek uzskatīta par izšķirošu, lai nodrošinātu Savienības konkurētspēju un energoapgādes drošību ģeopolitiski nenoteiktos laikos. Ziņojums ir līdzīga 2023. gada ieteikuma turpinājums, un tajā uzsvērta nepieciešamība noteikt saistošu starpposma mērķi 2040. gadam, kura joprojām nav. Noteiktais mērķis 2030. gadam paredz emisiju samazināšanu par 55 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu, un ES Komisija uzskata, ka tas ir iespējams. Utopia ziņo ka saistoša likuma priekšlikums gaidāms 2025. gada jūlija sākumā.

Prezidentes Ursulas fon der Leienas vadītā ES Komisija iepriekš ir ieteikusi līdz 2040. gadam samazināt neto emisijas vismaz par 90 procentiem. Tomēr pašlaik pastāv bažas, ka daži Eiropas Parlamenta deputāti un dažādas ES valstis apšauba šo ambiciozo mērķi. Lai sasniegtu mērķus, Komisija plāno radīt lielāku elastību, tostarp nodrošināt klimata sertifikātu atzīšanu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Tomēr Klimata konsultatīvā padome iesaka atteikties no starptautiskajiem emisiju kredītiem un tā vietā paļauties uz Eiropas iekšējiem pasākumiem.

Vācijas emisijas ES mērķu kontekstā

Saistībā ar ES klimata mērķiem Vācija jau ir samazinājusi siltumnīcefekta gāzu emisijas par 48 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu. Tagesschau ziņo, 2024. gadā tika emitēti 656 miljoni tonnu CO2 ekvivalentu, kas ir par 3 procentiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šis samazinājums iezīmē trešo gadu pēc kārtas, kad emisijas samazinās līdz līmenim, kāds pēdējo reizi tika novērots 1950. gados.

Neskatoties uz šo progresu, Vācija ir nokavējusi ES klimata mērķi par 12 miljoniem tonnu CO2, un transporta un ēku radītās emisijas ir ievērojami veicinājušas. Īpaši pamanāms bija pieprasījuma kritums pēc siltumsūkņiem par 44 procentiem un jaunu elektrisko automašīnu reģistrācijas kritums par 26 procentiem. Emisijas no ēkām un satiksmes samazinājās par 2 miljoniem tonnu, galvenokārt maigo laikapstākļu un samazinātas kravas automašīnu satiksmes dēļ. Neskatoties uz to, pieauga automašīnu satiksme, kā rezultātā tika pārsniegti apakšmērķi būvniecības un satiksmes jomā.

Raugoties nākotnē: Vācijas klimata mērķi

Vācijas mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 65 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu un līdz 2045. gadam kļūt par klimatneitrālu. Tikmēr valstij ir jāiegādājas piesārņojuma tiesības no citām valstīm, lai izvairītos no iespējamiem naudas sodiem. Tajā pašā laikā nevar ignorēt rūpnieciskās emisijas, jo tās ir palielinājušās par 3 miljoniem tonnu CO2, galvenokārt pieaugot fosilā kurināmā patēriņam.

Spilgts punkts Vācijas klimata politikā ir lielais atjaunojamo energoresursu īpatsvars, kas jau 2024. gadā veidos 55 procentus no elektroenerģijas patēriņa. Šim nolūkam tika apturēta 6,1 gigavatu ogļu spēkstaciju jauda, ​​kas atbilst 16 procentiem no uzstādītās ogļu jaudas. Ieņēmumi no piesārņojuma tiesību pārdošanas sasniedza rekordu 18,5 miljardu eiro apmērā un ieplūst klimata un transformācijas fondā, lai veicinātu tādus projektus kā energoefektīvu ēku renovācija un ūdeņraža ekonomika.