ECB pēc desmit paaugstinājumiem atstāj nemainīgas procentu likmes – eksperti baidās no ekonomikas vājuma
Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) pēdējās desmit sanāksmēs pēc kārtas paaugstināja procentu likmes, ECB padome šobrīd ir nolēmusi eirozonas bāzes procentu likmi pagaidām nemainīt 4,5 procentu apmērā. Daudzi ekonomisti bija gaidījuši šādu lēmumu, jo inflācija eirozonā nesen bija samazinājusies. Taču vienlaikus pieaug bažas par ekonomiku, kas varēja likt ECB pieņemt lēmumu. Noguldījumu procentu likme, ko bankas saņem par rezervētajiem līdzekļiem, joprojām ir 4,0 procenti, kas ir augstākais līmenis kopš monetārās savienības dibināšanas 1999. gadā. Pēdējos gados ECB ir centusies ierobežot inflāciju un uzturēt stabilas cenas pie inflācijas līmeņa ...

ECB pēc desmit paaugstinājumiem atstāj nemainīgas procentu likmes – eksperti baidās no ekonomikas vājuma
Pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) pēdējās desmit sanāksmēs pēc kārtas paaugstināja procentu likmes, ECB padome šobrīd ir nolēmusi eirozonas bāzes procentu likmi pagaidām nemainīt 4,5 procentu apmērā. Daudzi ekonomisti bija gaidījuši šādu lēmumu, jo inflācija eirozonā nesen bija samazinājusies. Taču vienlaikus pieaug bažas par ekonomiku, kas varēja likt ECB pieņemt lēmumu. Depozītu likme, ko bankas saņem par rezervētajiem līdzekļiem, joprojām ir 4,0 procenti, kas ir augstākais līmenis kopš monetārās savienības dibināšanas 1999. gadā.
Pēdējos gados ECB ir centusies ierobežot inflāciju un mērķēt uz stabilām cenām ar 2,0 procentu inflāciju. Pēc tam, kad inflācija uz laiku sasniedza divciparu skaitli Krievijas agresijas kara pret Ukrainu rezultātā, ECB centās ierobežot notikumu attīstību ar virkni procentu likmju paaugstināšanas. Augstākas procentu likmes sadārdzina kredītus un tādējādi neitralizē augsto inflāciju. Taču arī dārgāki kredīti rada spiedienu uz ekonomiku, jo sadārdzinās no kredīta finansētās investīcijas.
Arī eiro zonas ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās. Tagad ECB sagaida tikai iekšzemes kopprodukta pieaugumu šogad par 0,7 procentiem, savukārt jūlijā tika prognozēts pieaugums par 0,9 procentiem. Saskaņā ar federālās valdības un daudzu ekonomistu domām, jo īpaši Vācija, Eiropas lielākā ekonomika, šogad faktiski nedaudz saruks.
Tuvo Austrumu krīze ir vēl viens nenoteiktības faktors, kas varētu ietekmēt enerģijas cenas un tādējādi ietekmēt arī ekonomiku un finanšu sektoru. Ar nepacietību tiek gaidīts, kā ECB prezidente Kristīne Lagarda komentēs ekonomiku un turpmāko procentu likmju kursu. Rodas jautājums, vai tas atstāj atklātu iespēju turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem, vai arī sniedz neitrālāku perspektīvu, uzsverot datu atkarību.
ECB lēmums pagaidām neturpināt procentu likmju paaugstināšanu atstāj iespaidu uz tirgu un finanšu sektoru. Zemākas procentu likmes var palielināt pieprasījumu pēc kredītiem, kas var pozitīvi ietekmēt patēriņu un investīcijas. Taču tajā pašā laikā zemākas procentu likmes var izraisīt arī augstāku inflāciju. Tāpēc arī turpmāk būs rūpīgi jāuzrauga ekonomikas attīstība un inflācija, lai izvērtētu iespējamos turpmākos ECB lēmumus.
Avots: saskaņā ar ziņojumu www.tagesschau.de
Izlasiet avota rakstu vietnē www.tagesschau.de