ECB atkal samazina procentu likmes: ko tas nozīmē ekonomikai?

ECB atkal samazina procentu likmes: ko tas nozīmē ekonomikai?

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja bāzes procentu likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 2,75%. Tas ir ceturtais pēc kārtas noguldījumu likmes samazinājums, un par to vienbalsīgi lēma ECB Padome. ECB prezidente Kristīne Lagarda sacīja, ka inflācijas samazināšanas process norit labi un sagaidāms, ka gada laikā inflācija atgriezīsies pie vidēja termiņa mērķa 2%.

Algas aug lēnāk, savukārt atsevišķās nozarēs saglabājas augsta inflācija. Padome izmanto no datiem atkarīgu pieeju un nevēlas uzņemties fiksētu procentu likmju kursu. Tirgi sagaida turpmākus procentu likmju samazinājumus par 75 bāzes punktiem 2025. gadā. 7. februārī ECB publicēs jaunu neitrālās procentu likmes novērtējumu.

Sīkāka informācija par procentu likmju samazināšanu

ECB sāka savu likmju samazināšanas ciklu 2024. gada jūnijā un turpināja korekcijas septembrī, oktobrī un decembrī. Jaunās bāzes procentu likmes tiks piemērotas no 5. februāra: noguldījumu likme 2,75%, galvenā refinansēšanas likme 2,90% un aizdevumu iespēja uz nakti 3,15%. Turpretim ASV Federālo rezervju sistēma (Fed) atstāja nemainīgu bāzes procentu likmi robežās no 4,25% līdz 4,50%. Tāpat arī Zviedrijas Riksbank un Šveices Nacionālā banka katra pazemināja savas procentu likmes par 0,25 procentpunktiem.

Ekonomikas dati liecina, ka eirozona ceturtajā ceturksnī stagnēja, savukārt Vācijas ekonomika saruka par 0,2 procentiem, galvenokārt eksporta krituma dēļ. Noguldījumu likme 2,75% tiek uzskatīta par ierobežojošu grūtībās nonākušo eirozonas ekonomiku. Lagarda uzsvēra, ka eirozona joprojām atrodas uz atveseļošanās ceļa. Analītiķi sagaida, ka likmes tiks samazinātas par 0,25 procentiem 2025. gada marta sanāksmē un kopumā par 0,5–0,75 procentiem līdz 2025. gada vidum.

Procentu likmju samazināšana var izraisīt akciju tirgus kāpumu un obligāciju cenu kāpumu. Tomēr sagaidāms, ka uzkrājumu likmes banku kontos samazināsies, savukārt kredītņēmēji iegūs no zemākām procentu likmēm. Tomēr, neskatoties uz procentu likmju samazināšanu, tie, šķiet, nesasniedz tirgus un patērētājus, izraisot obligāciju ienesīguma pieaugumu eirozonā.

Nākamajās ECB sanāksmēs 2025. gadā plānoti šādi datumi: 30. janvāris, 6. marts, 17. aprīlis, 5. jūnijs, 24. jūlijs, 11. septembris, 30. oktobris un 18. decembris.

Par šiem notikumiem ziņoja arī Financial Times Vācija kas izceļ problēmas, ar kurām saskaras eirozona, piemēram, pieaugošās enerģijas un kravu cenas, kā arī iespējamos politiskos riskus.

Papildus ziņots Morningstar par pašreizējo ekonomikas stāvokli eirozonā, kas cīnās ar stagnējošu ekonomiku un dažādiem inflācijas scenārijiem.