Atcelt valsts svētku dienas? Eksperti strīdas par ietekmi uz ekonomiku!

Atcelt valsts svētku dienas? Eksperti strīdas par ietekmi uz ekonomiku!

Diskusija par valsts svētku dienas atcelšanu Vācijā kļūst arvien skaļāka. Vācijas Ekonomikas institūta direktors Mihaels Hūters nesen aicināja samazināt svētku dienu skaitu, lai īstermiņā palielinātu valsts ekonomiskos rādītājus. Pēc viņa institūta aprēķiniem, papildu darba diena varētu palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz pat 8,6 miljardiem eiro. Tas atbilst priekšlikumam, ko var saprast arī kā reakciju uz Bavārijas uzņēmēju asociācijas lūgumu svītrot baznīcas svētkus. Hūtere atsaucas uz grēku nožēlošanas un lūgšanu dienas kā valsts svētku atcelšanu 1995. gadā, kam sekoja līdzīgi ekonomiski argumenti.

Taču idejai nav tikai atbalstītāju. Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta vadītājs Marsels Fračers šo priekšlikumu stingri noraida. Viņš apgalvo, ka darbaspēka trūkuma izaicinājumus nevar atrisināt, atceļot svētku dienas. Viņš drīzāk saskata risinājumu šķēršļu novēršanā sievietēm, bēgļiem un imigrantiem, lai atvieglotu slogu darba tirgū.

Prasības no politikas

Politiskajā ainavā ir arī pretestība valsts svētku dienas atcelšanai. SPD un kreiso pārstāvji stingri iestājas pret Hūtera priekšlikumu. SPD Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Armands Zorns uzsver, ka svētku dienas palīdz darbiniekiem atgūties un veicina viņu darba rezultātus. Jörg Cezanne no kreisās puses pat raksturo priekšlikumu kā novecojušu un neorientētu uz risinājumiem. Arī Leifs-Ēriks Holms no AfD deputātu grupas saka, ka būtu priecīgs, ja netiktu ieviestas papildu brīvdienas.

Līdzās ekonomiskajām debatēm par valsts svētku dienas atcelšanu tiek runāts arī saistībā ar Vācijas budžeta finansēšanas jautājumiem. Lai segtu jaunos miljardus parādu budžetā, atbilstošus ierosinājumus izteikuši arī citi ekonomikas eksperti, piemēram, Monika Šnicere un Klemenss Fūsts. Valērija Hallere no ZDF finanšu komandas lēš, ka valsts svētku dienas atcelšana varētu radīt gada ieņēmumus līdz pat 8,6 miljardiem eiro. Guntrams Volfs pat uzņemas aptuveni 11 miljardus eiro, kas atbilst aptuveni 0,25% no IKP.

Dzēšanas sekas

Tomēr brīvdienu ekonomiskās ietekmes aprēķināšana ir sarežģīta. Tie lielā mērā ir atkarīgi no uzņēmuma jaudas izmantošanas, kā arī no nozarei raksturīgiem un sezonāliem faktoriem. Vācijai ir augsts produktivitātes līmenis starptautiskajos reitingos, un tā ir trešā lielākā ekonomika pasaulē. Taču, neskatoties uz šo snieguma līmeni, darbiniekiem Vācijā vidēji ir tikai aptuveni 30 atvaļinājuma dienas gadā, un tāpēc tie atrodas Eiropas salīdzinājuma vidū.

No otras puses, pastāv bažas, ka svētku dienas atcelšana negatīvi ietekmēs darbiniekus. Atpūtas dienas zaudēšana var ne tikai samazināt darbinieku dzīves kvalitāti, bet arī izraisīt pārdošanas apjomu zudumu tādās nozarēs kā tūrisms un ēdināšana. Šeit jautājums ir par to, vai papildu darba diena patiešām var būtiski palielināt IKP un nodokļu ieņēmumus, vai arī piedāvātie pasākumi rada vairāk trūkumu nekā priekšrocības.

Diskusija joprojām ir saspringta un parāda dažādas perspektīvas, kas pastāv par šo tēmu. Kamēr daži uzsver ekonomiskos ieguvumus, citi uzsver sociālo atbildību pret darbiniekiem un nepieciešamību pēc līdzsvarotas darba vides.

Papildinformāciju skatiet LAIKS un ZDF.