Vai atcelt brīvdienas? Jauns pētījums apgāž mītu par ekonomikas izaugsmi!

Vai atcelt brīvdienas? Jauns pētījums apgāž mītu par ekonomikas izaugsmi!

Hansa Bēklera fonda visaptverošais pētījums, kas veikts Makroekonomikas un biznesa cikla izpētes institūta (IMK) pasūtījumā, liecina, ka svētku dienu atcelšanai nav pozitīvas ietekmes uz ekonomikas izaugsmi. Šie atklājumi tika uzsvērti nesen publicētā analīzē, kas balstīta uz vairākiem konkrētiem gadījumiem Vācijā, kad valsts svētku dienas tika atceltas vai atkārtoti ieviestas. Kopumā pētnieki atklāja, ka vairāk nekā pusē no šiem gadījumiem ekonomiskā attīstība bija labāka federālajos štatos, kas saglabāja vai ieviesa jaunas brīvdienas. [Laika ziņojumi]   [Böckler ziņo].

Galvenais gadījums ir Saksija, kurā grēku nožēlošanas un lūgšanu diena bija valsts svētku diena. Šī federālā zeme ekonomiski pieauga par 9,7%, kamēr vidējais rādītājs valstī bija tikai 3,4%. Šī atšķirība parāda, cik svarīgas brīvdienas var būt ekonomikas stabilitātei un izaugsmei. IMK zinātniskais direktors profesors Dr. Sebastians Dulliens uzsver, ka plaši izplatītais pieņēmums, ka mazāk brīvdienu rada lielāku izaugsmi, ir pārāk vienkāršots un ne pārāk efektīvs.

Brīvdienu izmaiņu analīze

Pētījumā norādītas sešas būtiskas izmaiņas kopš 1990. gada:

• Abschaffung des Buß- und Bettages in allen Bundesländern außer Sachsen (1995).
• Ausdehnung des Reformationstags auf alle Bundesländer (2017).
• Wegfall des Reformationstags in vielen Bundesländern (2018).
• Einführung des Internationalen Frauentags in Berlin (2019).
• Einführung des Weltkindertags in Thüringen (2019).
• Einführung des Internationalen Frauentags in Mecklenburg-Vorpommern (2023).

Analīzes rezultāti liecina, ka valstīs, kurās tiek ievērotas svētku dienas, ir tendence būt spēcīgākai ekonomikas attīstībai. 2019. gadā pēc Starptautiskās sieviešu dienas ieviešanas IKP Berlīnē pieauga par 2,0% virs valsts vidējā rādītāja. Turpretim Tīringenes ekonomikas izaugsme pēc Pasaules bērnu aizsardzības dienas ieviešanas tajā pašā gadā samazinājās par 0,4% zem vidējā rādītāja valstī.

Ekonomiskie faktori un brīvdienas

Pētnieki apgalvo, ka mazākam brīvdienu skaitam nav skaidras pozitīvas ietekmes uz ekonomiskajiem rādītājiem, jo ​​uzņēmumu elastība pasūtījumu plānošanā ir ļoti svarīga. Pēc IMK domām, ražošanu ierobežojošais faktors ir uzņēmumu pieprasījuma situācija, nevis brīvdienu skaits. Tāpēc produktivitātei un inovācijām ir izšķiroša nozīme vispārējiem ekonomikas rādītājiem, nevis tikai darba stundu skaitam.

Rezumējot, pētījums parāda, ka brīvdienām ir ne tikai kultūras un sociāla nozīme, bet arī dziļāka ekonomiskā ietekme uz federālo zemju attīstību. Valsts svētku dienu samazināšana faktiski varētu negatīvi ietekmēt produktivitāti un kopējo darba atmosfēru, jo ir aizdomas, ka atveseļošanās laiks samazināsies, kas varētu samazināt produktivitāti.