Suche
Mein Konto
Svētku strīds Šlēsvigā-Holšteinā: bizness vai tradīcijas?
Vācijā notiek diskusijas par to, vai būtu jāatceļ valsts svētku dienas, lai palielinātu IKP un risinātu ekonomiskās problēmas.
Svētku strīds Šlēsvigā-Holšteinā: bizness vai tradīcijas?
Pašreizējās debatēs par valsts svētkiem Vācijā arvien svarīgāki kļūst ekonomiskie aspekti. Ķīles Pasaules ekonomikas institūta prezidents Morics Šulariks iestājas par dažu valsts svētku dienu atcelšanu, lai uzlabotu ekonomisko situāciju. Šlēsvigā-Holšteinā šis priekšlikums tiek apspriests pretrunīgi, ar argumentiem par un pret sadursmi.
Pētījumi liecina, ka valsts svētku dienas atcelšana varētu palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz pat 8,6 miljardiem eiro, liecina Vācijas Ekonomikas institūta Ķelnē dati. Papildu darbu apjoms varētu sasniegt 0,2 procentus no IKP. Šķiet, ka ekonomisti šo ideju uztver nopietni, jo tā tiek uzskatīta par potenciālu risinājumu ekonomikas stiprināšanai.
Pro argumenti brīvdienu atcelšanai
Morics Ohlsens, NDR reportieris, ar dažiem pārliecinošiem argumentiem atbalsta ideju par valsts svētku dienu atcelšanu. Vācu strādniekiem Eiropā vidēji ir visvairāk atvaļinājuma dienu – 30 dienas gadā, savukārt nedēļas darba laiks pēdējo trīs gadu desmitu laikā ir samazinājies par vairāk nekā četrām stundām. Salīdzinājumam, darbinieki Polijā strādā par piecām stundām vairāk nedēļā.
Augsts saslimstības līmenis ir vēl viens arguments. Vidēji Vācijas darbinieki ziņo par slimiem 15 līdz 18 reizes gadā. Tā kā ekonomikas izaugsme 2025. gadā tiek prognozēta tikai 0,1% apmērā un parādi pieaug, ekonomikas problēmu risināšanai var būt nepieciešams vairāk darba, uzskata Šulariks.
Kontrargumenti un brīvdienu nozīme
Kenedijs uzsver arī svētku kultūras, reliģisko un sociālo nozīmi, kas atbalsta tradīciju uzturēšanu un stiprina sabiedrības saliedētību. Daudzas ekonomikas nozares, piemēram, mazumtirdzniecība, atpūta un tūrisms, arī gūst labumu no brīvdienām. Tāpēc atcelšanai varētu būt negatīva ekonomiskā ietekme.
Turklāt rodas jautājums par alternatīvām mājsaimniecību budžetu pārstrukturēšanai, piemēram, nodokļu robu novēršanu lielajām korporācijām un turīgām privātpersonām.
Brīvdienu noteikumu sarežģītība atšķiras atkarībā no federālās zemes, kas apgrūtina vienota risinājuma atrašanu. Tādi eksperti kā Kristofs Šrēders no Vācijas Ekonomikas institūta un ekonomistu vadītāja Monika Šnicere ir ierosinājuši diskusijas, minot Dāniju kā paraugu. Arī Ifo institūta prezidents Klemenss Fuests iestājas par svētku dienas atcelšanu, lai novērstu darbaspēka trūkumu.
Savukārt Vācijas Arodbiedrību konfederācija (DGB) noraidīja ierosinājumus to svītrot, jo svētku dienām ir liela nozīme strādājošo atveseļošanā un produktivitātē.
Debates par svētku dienu atcelšanu joprojām raksturo pretrunīgi viedokļi, kuros izšķiroša loma ir gan ekonomiskiem apsvērumiem, gan kultūras vērtībām.
NDR ziņo, ka...
ikdienas ziņas uzzināju, ka...