Svētku debates: īsāks vai vairāk darba ekonomikas atveseļošanai?

Svētku debates: īsāks vai vairāk darba ekonomikas atveseļošanai?

Vācijas Ekonomikas institūta (IW Cologne) direktors Mihaels Hīters izteicis priekšlikumu Vācijā atcelt valsts svētku dienu, lai nodrošinātu ekonomikas īstermiņa nostiprināšanos. Ekonomists argumentē, ka svētku dienas atcelšana varētu palielināt iekšzemes kopproduktu līdz pat 8,6 miljardiem eiro. Šis novērtējums ir balstīts uz viņa institūta aprēķiniem, kas izceļ papildu darba dienas priekšrocības. Tomēr, pēc Hūtera teiktā, pašreizējās nodokļu aplēses liecina, ka Vācija iekasēs mazāk nodokļu, nekā paredzēts. Tas ierobežo federālo, štatu un pašvaldību finansiālo elastību un palielina viņa priekšlikuma atbilstību ekonomikas atbalstam.

Šis priekšlikums ir arī atbilde uz Bavārijas uzņēmēju asociācijas lūgumu svītrot baznīcas svētkus. Līdzīgas diskusijas jau bijušas arī agrāk, piemēram, par grēku nožēlošanas un lūgšanu dienas kā valsts svētku atcelšanu 1995. gadā. Tomēr diskusijas nav bez strīdiem. Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (DIW Berlin) vadītājs Marsels Fračers iebilda pret Hūtera argumentu un uzsvēra, ka darbaspēka trūkumu nevar atrisināt, atceļot valsts svētku dienas.

Ekonomiskie pamatnosacījumi

Vācijas ekonomikas prognozes nesen pazemināja Ifo institūts un OECD. Iemesli tam ir saspringti tirdzniecības konflikti un vājais patēriņš, kas rada lielāku spriedzi ekonomiskajai situācijai, nekā gaidīts. Šie apstākļi ir devuši jaunu uguni diskusijai par brīvdienu atcelšanu, lai palielinātu ekonomiskos rādītājus.

Hūtere uzsver, ka ir nepieciešami pasākumi, lai īstermiņā palielinātu ekonomiskos rādītājus. Savukārt Fračers problēmas risinājumu redz sieviešu, bēgļu un citu cilvēku no ārvalstīm nodarbinātības barjeru samazināšanā. Viņaprāt, koncentrēšanās uz darbspējas vecuma iedzīvotāju grupām varētu atstāt noturīgāku ietekmi uz ekonomiku.

Politiskās reakcijas

Reakcijas uz Hūtera ieteikumu ir dažādas. SPD un kreisie pārstāvji noraida ideju par svētku dienu atcelšanu. SPD Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Armands Zorns uzsvēra, ka svētku dienas veicina darbinieku atveseļošanos un darba rezultātus. Kreiso Bundestāga deputāts Jergs Sezans šo priekšlikumu raksturo kā novecojušu un neorientētu uz risinājumiem.

Turpretim AfD Saeimas frakcijas ekonomikas politikas pārstāvis Leifs Ēriks Holms pauda prieku, ka nekādas papildu brīvdienas nevajadzētu ieviest. Šīs dažādās politiskās nostājas skaidri parāda, ka jautājums par brīvdienu atcelšanu un tā ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību joprojām ir ļoti strīdīgs.

Kopumā diskusija par svētku dienas atcelšanu parāda, cik cieši ir savstarpēji saistīti ekonomiskie apsvērumi un sociālās vērtības. Šķiet, ka pašreizējā situācijā ir grūti atrast vienotu risinājumu.