Finanšu ekspertu analīze: budžeta iesaldēšana un parādu apturēšana kā Vācijas ekonomikas glābšana?
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.berliner-zeitung.de ziņojumu federālā valdība ir noteikusi budžeta iesaldēšanu un plāno apturēt parādu bremzi 2023. gadā. Tas rada jautājumu, vai šie pasākumi var glābt Vācijas ekonomiku no brīvā kritiena. Mājsaimniecību tēriņu kritums jau pirms budžeta krīzes pastiprināja ekonomikas sarukumu, un iekšzemes kopprodukts (IKP) trīs mēnešos līdz septembrim samazinājās par 0,1%. Patēriņa izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 0,3%, savukārt valdības izdevumi pieauga. Augstās pārtikas cenas vājina privāto mājsaimniecību pirktspēju, kas negatīvi ietekmē...

Finanšu ekspertu analīze: budžeta iesaldēšana un parādu apturēšana kā Vācijas ekonomikas glābšana?
Saskaņā ar ziņojumu www.berliner-zeitung.de, federālā valdība ir noteikusi budžeta iesaldēšanu un plāno apturēt parādu bremzes 2023. gadā. Tas rada jautājumu, vai šie pasākumi var aizsargāt Vācijas ekonomiku no brīvā kritiena.
Mājsaimniecību tēriņu kritums jau pirms budžeta krīzes pastiprināja ekonomikas sarukumu, un iekšzemes kopprodukts (IKP) trīs mēnešos līdz septembrim samazinājās par 0,1%. Patēriņa izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 0,3%, savukārt valdības izdevumi pieauga. Augstās pārtikas cenas vājina privāto mājsaimniecību pirktspēju, kas negatīvi ietekmē patērētāju klimatu. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prognozē teikts, ka Vācija ir vienīgā industrializētā valsts, kuras ekonomika šogad saruks.
Vācijas ekonomikas nākotni nomāc augstās enerģijas cenas un vājā globālā izaugsme. Tomēr investīcijas iekārtās un ēkās devušas pozitīvu impulsu. Tirdzniecība ar ārvalstīm samazinās, kā rezultātā samazinās eksports un imports. Neskatoties uz to, jaunais Ifo institūta indekss uzrāda nelielu uzņēmējdarbības klimata uzlabošanos.
Federālās valdības pasākumu ietekmi uz Vācijas ekonomiku ir grūti novērtēt. Plānotā parādu bremžu apturēšana un budžeta iesaldēšana varētu palīdzēt palielināt valsts izdevumus un tādējādi stimulēt ekonomiku. Tomēr pastāvīgās grūtības augsto enerģijas cenu un eksporta rādītāju krituma dēļ varētu kompensēt pozitīvo ietekmi. Tāpēc ir ļoti svarīgi tuvākajos ceturkšņos rūpīgi uzraudzīt notikumus, lai veiktu padziļinātu analīzi par faktisko ietekmi uz tirgu un finanšu sektoru.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.berliner-zeitung.de