Finanšu eksperts analizē Merza nostāju attiecībā uz parāda bremzēm - federālā budžeta ietaupījumu alternatīvām

Finanšu eksperts analizē Merza nostāju attiecībā uz parāda bremzēm - federālā budžeta ietaupījumu alternatīvām

Saskaņā ar ziņojumu www.merkur.de,

CDU līderis Frīdrihs Mercs paliek pie savas nostājas neatslābināt pamatlikumā noteikto parādu bremzi un tā vietā veidot uzkrājumus citās jomās, piemēram, iedzīvotāju naudā. Viņš to skaidri norādīja ARD programmā “Ziņojums no Berlīnes”. To darot, viņš ir pretrunā ar luksoforu koalīcijas diskusijām, kas apsver parādu bremžu apturēšanu un iespējamo 2024. gada federālā budžeta reformu.

Pēc Merza teiktā, budžeta krīze nav tik liela, lai tā būtu spiesta uzņemties turpmākus parādus, jo nav ne dabas stihijas, ne ārkārtējas ārkārtas situācijas, kas to attaisnotu. Arī finanšu ministrs Kristians Lindners no FDP pauda skepsi par atkārtotu parādu bremžu apturēšanu un uzsvēra nepieciešamību ietaupīt citās jomās.

Diskusija par parādu bremzēm un iespējamo apturēšanu 2024. gadam rada nenoteiktību finanšu tirgos. Apturēšana var izraisīt valsts parāda pieaugumu, kas varētu ilgtermiņā ietekmēt procentu likmes un valsts obligāciju pievilcību. Pieaugot parādiem un neskaidrībai par budžeta politiku, investori varētu kļūt piesardzīgāki un arvien biežāk meklēt patvērumu citos investīciju veidos.

Merzs arī iestājās pret iedzīvotāju naudas palielināšanu, kas varētu atstāt iespaidu arī uz sociālo politiku un iedzīvotāju ienākumu situāciju. Iedzīvotāju pabalstu nepalielināšana var izraisīt iedzīvotāju daļu neapmierinātību un palielināt politisko spriedzi.

Kopumā diskusijas par parādu bremzēm un iedzīvotāju naudu turpmākajos gados varētu būtiski ietekmēt Vācijas finanšu tirgus un budžeta politiku. Ir svarīgi sekot līdzi šīm norisēm un analizēt iespējamo ietekmi uz dažādām nozarēm un investīciju veidiem.