Finanšu eksperts analizē priekšlikumu atcelt dīzeļdegvielas privilēģijas un apturēt parādu bremzi
Saskaņā ar www.golem.de ziņojumu, ekonomiste Monika Šnicere ierosina likvidēt klimatam kaitīgās dīzeļdegvielas subsīdijas, lai novērstu 17 miljardu eiro robu 2024. gada budžetā. Saskaņā ar Ekoloģiskās-sociālās tirgus ekonomikas foruma pētījumu, pilnīga dīzeļdegvielas privilēģijas atcelšana varētu radīt papildu ienākumus 8,5 miljardu eiro apmērā gadā. Ja nodoklis būtu līdzvērtīgs benzīnam, dīzeļdegvielas nodokļa daļa pieaugtu no 47 līdz 76 centiem par litru. Attiecīgi cenas pie sūkņiem kāpt gandrīz par 30 centiem. Papildus dīzeļdegvielas privilēģijas atcelšanai Šnicers iestājas arī par parādu bremžu apturēšanas atkārtotu izskatīšanu 2024. gadā.Ahima Trūgera ekonomikas...

Finanšu eksperts analizē priekšlikumu atcelt dīzeļdegvielas privilēģijas un apturēt parādu bremzi
Saskaņā ar ziņojumu www.golem.de Ekonomiste Monika Šnicere iesaka likvidēt klimatam kaitīgās dīzeļdegvielas subsīdijas, lai novērstu 17 miljardu eiro robu 2024.gada budžetā.
Saskaņā ar Ekoloģiskās-sociālās tirgus ekonomikas foruma pētījumu, pilnīga dīzeļdegvielas privilēģijas atcelšana varētu radīt papildu ienākumus 8,5 miljardu eiro apmērā gadā. Ja nodoklis būtu līdzvērtīgs benzīnam, dīzeļdegvielas nodokļa daļa pieaugtu no 47 līdz 76 centiem par litru. Attiecīgi cenas pie sūkņiem kāpt gandrīz par 30 centiem. Papildus dīzeļdegvielas privilēģijas atcelšanai Šnicers atbalsta arī parādu bremžu apturēšanas atkārtotu izskatīšanu 2024. gadā.
Arī ekonomists Ahims Trūgers iestājas par turpmāku parādu bremžu apturēšanu. Viņš apgalvo, ka enerģētikas krīze ietekmē ekonomiku un ka samazinājumi ir nepareiza pieeja. Turklāt ekonomiku varētu apdraudēt uzkrājumi. Papildus dīzeļdegvielas privilēģiju atcelšanai viņš ievieš pagaidu solidaritātes pasākumu klimata jomā lieliem ienākumiem.
Ierosinātajiem pasākumiem varētu būt tālejoša ietekme uz tirgu un finanšu nozari. Dīzeļdegvielas privilēģijas atcelšana izraisītu ievērojamu dīzeļdegvielas cenas pieaugumu un, iespējams, izraisītu patēriņa samazināšanos un palielinātu pieprasījumu pēc alternatīvām piedziņām, piemēram, elektromobiļiem. Tas savukārt varētu ietekmēt autobūves un enerģētikas nozari. Atjaunotā parādu bremžu apturēšana var izraisīt valsts parāda pieaugumu un, iespējams, ietekmēt kreditēšanas nosacījumus citiem tirgus dalībniekiem.
Tuvākajās dienās politikas veidotājiem būs jāpieņem principiāli lēmumi par turpmāko fiskālās politikas gaitu, un viņu lēmumi var būtiski ietekmēt ekonomiku.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.golem.de