Finanšu eksperts skaidro: Inflācija eirozonā vājinās – analīze un perspektīvas

Finanšu eksperts skaidro: Inflācija eirozonā vājinās – analīze un perspektīvas

Saskaņā ar ziņojumu www.zeit.de, inflācija eirozonā turpinājusi vājināties. Patēriņa cenas oktobrī, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, pieauga par 2,9%, kas apstiprina statistikas biroja Eurostat ātro aplēsi. Tas ir lielākais samazinājums kopš 2021. gada vasaras, jo 2022. gada rudenī dažkārt tika reģistrēti vairāk nekā 10 procenti un 2023. gada septembrī inflācija bija 4,3%. Pārtika un citas luksusa preces saglabājās dārgākas nekā pērn, taču cenu pieaugums ir mazinājies. Pakalpojumos cenu kāpums nedaudz palēninājās, savukārt enerģijas cenas samazinājās par 11,2 procentiem salīdzinājumā ar to pašu mēnesi pagājušajā gadā. Vācijā inflācijas līmenis oktobrī bija 3,0 procenti, kas ir nedaudz virs eirozonas vidējā līmeņa, savukārt Horvātijā un Slovākijā bija attiecīgi 6,7 procenti un 7,8 procenti. ES Komisija pieļauj, ka inflācijas rādītāji Vācijā (3,1 procents) un eirozonā (3,2 procenti) nākamgad pārsniegs Eiropas Centrālās bankas noteikto mērķi – 2,0 procenti.

Inflācijas samazinājums līdz 2,9 procentiem salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi eirozonā varētu pozitīvi ietekmēt tirgu. Zemāka inflācija varētu stiprināt patērētāju pirktspēju un veicināt pakāpenisku ekonomikas atveseļošanos, jo patērētāji par savu naudu saņem vairāk. Turklāt zemāka inflācija varētu pozitīvi ietekmēt aktīvu darbību, jo zemākas inflācijas līmenis bieži vien ir saistīts ar zemākām procentu likmēm. Tas varētu palielināt pieprasījumu pēc aktīviem, kas tradicionāli ir pievilcīgāki, ja procentu likmes ir zemas, kas savukārt varētu ietekmēt finanšu nozari.