Finanšu eksperts kritizē subsīdijas Northvolt akumulatoru rūpnīcai kā kļūdu
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.kn-online.de ziņojumu Ķīles Pasaules ekonomikas institūts (IfW) kritizē Northvolt izveidi. Augstās subsīdijas akumulatoru rūpnīcas celtniecībai pie Heides nespēja samazināt Vācijas atkarību, taču tās kaitēja visiem, kam bija jāsavāc miljoni. Tam nepiekrīt ekonomikas ministrs. Northvolt izveide un augstās subsīdijas Šlēsvigas-Holšteinas akumulatoru rūpnīcas celtniecībai rada svarīgus jautājumus par ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti. Kā norāda Ķīles Pasaules ekonomikas institūta (IfW) profesors Stefans Kūts, valsts uzņemas pārāk lielu risku un pārvērtē savu spēju paredzēt nākotnes produktus un tehnoloģijas. Pēc viņa domām...

Finanšu eksperts kritizē subsīdijas Northvolt akumulatoru rūpnīcai kā kļūdu
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.kn-online.de ziņojumu Ķīles Pasaules ekonomikas institūts (IfW) kritizē Northvolt izveidi. Augstās subsīdijas akumulatoru rūpnīcas celtniecībai pie Heides nespēja samazināt Vācijas atkarību, taču tās kaitēja visiem, kam bija jāsavāc miljoni. Tam nepiekrīt ekonomikas ministrs.
Northvolt izveide un augstās subsīdijas Šlēsvigas-Holšteinas akumulatoru rūpnīcas celtniecībai rada svarīgus jautājumus par ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti. Kā norāda Ķīles Pasaules ekonomikas institūta (IfW) profesors Stefans Kūts, valsts uzņemas pārāk lielu risku un pārvērtē savu spēju paredzēt nākotnes produktus un tehnoloģijas. Viņaprāt, piegāžu drošību var panākt ar dažādošanu, nevis ar atsevišķu preču vienpusēju ražošanu savā vietā. Turklāt viņš norāda, ka produkcijas gala izlietojumu noteiks Northvolt vai citi pasaules tirgū esošie uzņēmumi, nevis tie, kas piešķirs lielākās subsīdijas.
Šiem uzskatiem ir svarīgas ekonomiskas sekas. Augstās subsīdijas var izraisīt konkurences izkropļojumus un nelabvēlīgi ietekmēt citus uzņēmumus. Turklāt pastāv risks, ka nodokļu maksātājiem būs jāsedz izmaksas, nesaņemot atbilstošus ieguvumus visai ekonomikai. Turklāt atkarība no valdības subsīdijām varētu ietekmēt Vācijas rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā.
Ķīles Pasaules ekonomikas institūta un ekonomikas ministra nostājas neatbilstība liecina, ka līdzšinējā politika ilgtermiņa nozīmes nozaru veicināšanā ir rūpīgi jāpārskata. Ilgtermiņa investīcijām jābūt vērstām uz Vācijas rūpniecības konkurētspējas stiprināšanu, nepastāvot pārmērīgi atkarīgai no valdības atbalsta. Tas nodrošinātu līdzsvaru starp īstermiņa ekonomiskajiem stimuliem un ilgtermiņa mērķiem.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.kn-online.de