Finanšu ekspertu prognozes: Vācijas IKP kritīsies par 0,4%, tuvākā gada laikā sagaida nelielu pieaugumu 0,7% apmērā. Pasaules ekonomikas situācijas perspektīva 2024. gadā.
Saskaņā ar www.zeit.de ziņojumu, federālās valdības konsultatīvā padome pieļauj, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,4 procentiem. Nākamajā gadā tiek prognozēts neliels pieaugums 0,7 procentu apmērā. Vienlaikus paredzams, ka privāto patērētāju tēriņi Vācijā tuvākā gada laikā pieaugs reālo ienākumu dēļ. Sagaidāms, ka arī pasaules ekonomiskā situācija nedaudz uzlabosies, lai gan pasaules IKP pieaugums samazināsies par 0,5 punktiem līdz 2,2 procentiem. Konsultatīvās padomes eksperti identificē piecus galvenos izaicinājumus Vācijas ekonomikas attīstībai. Pirmkārt, viņi brīdina par Vācijas ekonomikas vājo potenciālo izaugsmi...

Finanšu ekspertu prognozes: Vācijas IKP kritīsies par 0,4%, tuvākā gada laikā sagaida nelielu pieaugumu 0,7% apmērā. Pasaules ekonomikas situācijas perspektīva 2024. gadā.
Saskaņā ar www.zeit.de ziņojumu, federālās valdības konsultatīvā padome pieļauj, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,4 procentiem. Nākamajā gadā tiek prognozēts neliels pieaugums 0,7 procentu apmērā. Vienlaikus paredzams, ka privāto patērētāju tēriņi Vācijā tuvākā gada laikā pieaugs reālo ienākumu dēļ. Sagaidāms, ka arī pasaules ekonomiskā situācija nedaudz uzlabosies, lai gan pasaules IKP pieaugums samazināsies par 0,5 punktiem līdz 2,2 procentiem.
Konsultatīvās padomes eksperti identificē piecus galvenos izaicinājumus Vācijas ekonomikas attīstībai. Pirmkārt, viņi brīdina par Vācijas ekonomikas vājo potenciālo izaugsmi, kas pēdējos gados ir ievērojami samazinājusies. Otrkārt, viņi kritizē sadrumstalotos un mazāk likvīdos kapitāla tirgus Vācijā un Eiropā, kas ir šķērslis izaugsmei. Treškārt, tie norāda uz pieaugošo nabadzības risku un ienākumu stagnāciju, īpaši atsevišķām iedzīvotāju grupām. Ceturtkārt, viņi uzsver pieaugošās obligātās pensiju apdrošināšanas finanšu vajadzības sabiedrības novecošanas dēļ. Visbeidzot, viņi norāda uz atpalikušo pētniecības datu infrastruktūru Vācijā, kas apgrūtina efektīvu datu analīzi un izmantošanu.
Kā finanšu speciālistiem ir svarīgi ņemt vērā šo informāciju un analizēt tās iespējamo ietekmi. IKP samazināšanās, pieaugošs nabadzības risks un ienākumu stagnācija var izraisīt patērētāju uzvedības samazināšanos, kas var negatīvi ietekmēt tirgu. Tajā pašā laikā atpalikušie kapitāla tirgi potenciāli varētu bremzēt izaugsmi, savukārt pieaugošās obligātās pensiju apdrošināšanas finansiālās prasības varētu radīt ilgtermiņa slogu valsts budžetiem.
Tāpēc ir svarīgi veikt pasākumus, lai risinātu šīs problēmas. Tas ietver investīcijas izglītībā, pētniecības finansēšanu un kapitāla tirgu stimulēšanu, izmantojot valsts līdzfinansējumu. Turklāt būtu jāapsver nabadzības mazināšanas un pensiju finansēšanas reformas. Uzlabota datu infrastruktūra ir būtiska arī apzinātu ekonomisko lēmumu pieņemšanai.
Kopumā jāņem vērā dažādi Vācijas ekonomiskās politikas aspekti, lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa stabilitāti un izaugsmi.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.zeit.de