Finanšu eksperts brīdina par tuvojošos recesiju: Rūpniecībā ir visilgākā lejupslīde kopš 2008. gada. Enerģijas cenas un globālā ekonomika negatīvi ietekmē ekonomiku.
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.n-tv.de ziņojumu, augstās enerģijas cenas un vājā globālā ekonomika ir cieši sagrābuši Vācijas rūpniecības uzņēmumus. Oktobrī ražošanas apjomi kritās jau piekto reizi pēc kārtas, kas nozīmē, ka Vācijas rūpniecība atrodas garākajā negatīvajā sērijā kopš 2008. gada. Ekonomisti negaida ātru pavērsienu. Šī attīstība ir satraucoša un rada drūmu gaismu Vācijas rūpniecības nākotnei. Rūpnieciskās ražošanas samazinājums par 0,4 procentiem oktobrī liecina, ka recesija Vācijā kļūst arvien ticamāka. Tādi eksperti kā Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (DIHK) ekonomikas eksperts Jups Zenzens uzsver, ka energoietilpīgā nozare, kā arī būvniecības...

Finanšu eksperts brīdina par tuvojošos recesiju: Rūpniecībā ir visilgākā lejupslīde kopš 2008. gada. Enerģijas cenas un globālā ekonomika negatīvi ietekmē ekonomiku.
Saskaņā ar ziņojumu www.n-tv.de,
Augstās enerģijas cenas un vājā globālā ekonomika ir cieši sagrābuši Vācijas rūpniecības uzņēmumus. Oktobrī ražošanas apjomi kritās jau piekto reizi pēc kārtas, kas nozīmē, ka Vācijas rūpniecība atrodas garākajā negatīvajā sērijā kopš 2008. gada. Ekonomisti negaida ātru pavērsienu.
Šī attīstība ir satraucoša un rada drūmu gaismu Vācijas rūpniecības nākotnei. Rūpnieciskās ražošanas samazinājums par 0,4 procentiem oktobrī liecina, ka recesija Vācijā kļūst arvien ticamāka. Tādi eksperti kā Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (DIHK) ekonomikas eksperts Jups Zenzens uzsver, ka šī attīstība ietekmē energoietilpīgo nozari, kā arī būvniecības nozari.
Rūpnieciskās ražošanas ilgtermiņa vājums var izraisīt iekšzemes kopprodukta samazināšanos gada pēdējā ceturksnī. Atjaunojoties lejupslīdei, daži eksperti uzskata, ka Vācijas ekonomikas sektora recesijas iespējamība palielinās.
Šī attīstība īpaši ietekmē no eksporta atkarīgo nozari, jo īpaši smagi cieta mašīnbūve, jo ražošanas apjoms samazinājās par 6,3%. Savukārt autobūves nozarē fiksēts 0,7 procentu pieaugums, kas liecina, ka situācija dažādās nozarēs ir atšķirīga.
Krievijas agresijas kara pret Ukrainu rezultātā pieaugušās enerģijas izmaksas rada spriedzi gan privātajām mājsaimniecībām, gan rūpniecībai. Pašreizējie notikumi liek ekonomistiem un finanšu ekspertiem aizdomas, ka rūpnieciskā ražošana turpmākajos mēnešos turpinās kristies, kas var vēl vairāk pasliktināt ekonomisko situāciju. Politikas veidotājiem ir steidzami jārīkojas, lai stabilizētu Vācijas ekonomiku un mazinātu globālās nenoteiktības ietekmi.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.n-tv.de