Finanšu eksperts brīdina par uzkrājumu samazināšanos Maljorkā – inflācija un izmaksu pieaugums apdraud rezerves.
Saskaņā ar www.mallorcazeitung.es ziņojumu dzīve Maljorkā un blakus esošajās salās 2023. gadā kļūs ievērojami dārgāka. Tas nozīmēja, ka banku klientu uzkrājumi pirmo reizi kopš pandēmijas bija mazāki nekā iepriekšējā gadā. Daudziem cilvēkiem bija jāizmanto savas rezerves, lai segtu paaugstinātās izmaksas par pamata pārtiku, īri vai hipotēku. Lietišķās ekonomikas profesors Antoni Riera brīdina, ka šī tendence tuvākajos ceturkšņos varētu pastiprināties. Pēc Spānijas Centrālās bankas jaunākajiem datiem, ģimeņu un uzņēmumu banku noguldījumu vērtība salās gada trešajā ceturksnī veidoja 33,925 miljardus...

Finanšu eksperts brīdina par uzkrājumu samazināšanos Maljorkā – inflācija un izmaksu pieaugums apdraud rezerves.
Saskaņā ar ziņojumu www.mallorcazeitung.es 2023. gadā dzīve Maljorkā un blakus esošajās salās kļūs ievērojami dārgāka. Tas nozīmēja, ka banku klientu uzkrājumi pirmo reizi kopš pandēmijas bija mazāki par iepriekšējā gada rādītājiem. Daudziem cilvēkiem bija jāizmanto savas rezerves, lai segtu paaugstinātās izmaksas par pamata pārtiku, īri vai hipotēku. Lietišķās ekonomikas profesors Antoni Riera brīdina, ka šī tendence tuvākajos ceturkšņos varētu pastiprināties.
Spānijas Centrālās bankas jaunākie dati liecina, ka salās esošo ģimeņu un uzņēmumu banku noguldījumu vērtība gada trešajā ceturksnī sasniedza 33,925 miljardus eiro, kas ir par 1,8 procentiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt 2022. gada vasarā Baleāru salu iedzīvotāju un uzņēmumu kontos bija 34,577 miljardi eiro. Šeit vēl nav iekļauti kredītu vai hipotēku parādi, kas 2023. gada trešajā ceturksnī bija 32,193 miljardi eiro, kas ir par 4,9 procentiem mazāk nekā 2022. gada vasarā.
Šī attīstība liecina, ka bloķēšanas laikā izveidotie pandēmijas ietaupījumi pamazām tiek izlietoti. Paredzams, ka inflācija saglabāsies augsta un virs 2 procentu mērķa. Arī procentu likmes, visticamāk, saglabāsies augstas, taču vismaz turpmāka kāpuma nav gaidāma. Izskan pat minējumi, ka Eiropas Centrālā banka 2024. gada pirmajā ceturksnī varētu nedaudz samazināt bāzes procentu likmi.
Šī attīstība varētu būtiski ietekmēt finanšu tirgu un finanšu nozari. Paaugstināta inflācija un uzkrājumu samazināšanās var izraisīt izmaiņas investīciju paradumos. Turklāt iespējamais galveno procentu likmju samazinājums varētu ietekmēt kreditēšanu un patēriņa izdevumus. Finanšu iestādēm, iespējams, būs jāpielāgo savas stratēģijas, lai pielāgotos mainīgajai situācijai un sniegtu pievilcīgus piedāvājumus saviem klientiem.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.mallorcazeitung.es