Francijas krīze: draudi Vācijas ekonomikai un stabilitātei!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Politiskā krīze Francijā satrauc Vācijas ekonomiku: ir nepieciešama stabilitāte, ES līmenī pieaug neskaidrības.

Politische Krise in Frankreich alarmiert die deutsche Wirtschaft: Stabilität gefordert, Unsicherheiten auf EU-Ebene steigen.
Politiskā krīze Francijā satrauc Vācijas ekonomiku: ir nepieciešama stabilitāte, ES līmenī pieaug neskaidrības.

Francijas krīze: draudi Vācijas ekonomikai un stabilitātei!

Pašreizējā politiskā un ekonomiskā krīze Francijā satraucoši ietekmē Vācijas ekonomiku. Federālās vairumtirdzniecības, ārējās tirdzniecības un pakalpojumu asociācijas (BGA) prezidents Dirks Jandura uzsver Francijas izcilo lomu kā Vācijas svarīgākajam partnerim Eiropā. Pašreizējā situācija Francijā, kas tiek uztverta kā dziļi sašķelta, nodrošina augsni ekstrēmām ballītēm.

Premjerministrs Fransuā Bairū atrodas kritiskā brīdī, jo viņš cīnās par savas mazākuma valdības izdzīvošanu. 8.septembrī parlamentā notiks izšķirošs uzticības balsojums, kas ir nonācis uzmanības centrā plānoto budžeta samazinājumu dēļ. Trīs galvenās opozīcijas partijas ir paziņojušas, ka atteiksies no atbalsta, palielinot valdības krišanas iespējamību.

Tirgus satricinoša ietekme

Francijas valsts obligāciju ienesīgums ir pieaudzis līdz 3,51%, kas ir augstāks nekā Grieķijas ienesīgums. Investori budžeta krīzes dēļ pieprasa lielākas riska prēmijas. Jandura Francijas augsto parādu līmeni raksturo kā risku, taču pagaidām nesaskata tūlītēju eiro krīzi. Saistībā ar ienesīguma kāpumu ir palielinājusies arī atšķirība starp Francijas un Vācijas federālajām obligācijām.

Budžeta krīze un taupības pasākumi

Premjerministrs Bairū savā 2025. gada budžetā ir spiests ieviest ietaupījumus 43,8 miljardu eiro apmērā, no kuriem 80% veido izdevumu samazināšana un 20% nodokļu palielināšana. Mērķis ir samazināt budžeta deficītu no 5,8% no IKP 2024.gadā.

Analītiķi brīdina, ka nav skaidras izejas no politiskās krīzes. Ja Bairū zaudēs neuzticības balsojumā, tas var novest pie jaunas valdības izveides vai jaunām vēlēšanām. Pašreizējās aptaujās nav redzams izteikts vairākums vienai no politiskajām nometnēm.

Politiskie nemieri Francijā rada lielāku nenoteiktību Eiropas līmenī, īpaši brīvās tirdzniecības sarunās un birokrātijas mazināšanā. Lai gan Jandura pašlaik nesaskata tūlītēju ietekmi uz vairumtirdzniecību un ārējo tirdzniecību vai ekonomiskajām attiecībām starp Vāciju un Franciju, situācija joprojām ir saspringta un prasa rūpīgu uzraudzību.

Rezumējot, krīze Francijā ietekmē ne tikai vietējo politiku, bet arī starptautisko ekonomisko ainu. Laikā, kad ir vajadzīga stabilitāte, ES saskaras ar ievērojamām problēmām, jo ​​īpaši politiskās nenoteiktības ziņā.

Lai iegūtu plašāku informāciju par Francijas politiskās krīzes ietekmi uz ekonomiku, apmeklējiet vietni n-tv un Euractiv.