Freiburga ievieš iepakojuma nodokli: kebabu cenas drīz celsies!

Freiburga ievieš iepakojuma nodokli: kebabu cenas drīz celsies!

2025. gada 1. jūnijā Federālā Konstitucionālā tiesa oficiāli legalizēja iepakojuma nodokli pašvaldībām Vācijā. Lēmums dod iespēju tādām pilsētām kā Freiburga un Tībingena ieviest šādu nodokli, lai samazinātu iepakojuma atkritumu ietekmi uz vidi. Kā Süddeutsche Zeitung ziņots, Freiburgā jau tiek apspriestas papildu izmaksas par vienreiz lietojamo iepakojumu, piemēram, papīra glāzēm, alumīnija foliju un vienreizējās lietošanas paplātēm.

Freiburgas pilsētas dome nolēmusi ieviest iepakojuma nodokli, neskatoties uz mēra Martina Horna iebildumiem. Viņš baidās, ka nodoklis paaugstinās cenas kebabiem un citiem ātrās ēdināšanas piedāvājumiem pilsētā. Nodokļa ieviešana Freiburgā plānota 2026. gada sākumā.

Pirmie soļi un pieredze Tībingenē

Tībingena bija pirmā pašvaldība Vācijā, kas 2022. gadā ieviesa iepakojuma nodokli. Tas ir 50 centi par katru vienreiz lietojamo iepakojumu un 20 centi par salmiņiem un vienreiz lietojamiem galda piederumiem. Nodoklis attiecas uz iepakojumu, ko izmanto uzreiz ēšanai gataviem pārtikas produktiem, piemēram, kartupeļiem, burgeriem un kafijai. Taču pārtika, kas ir iepakota restorānā, ir atbrīvota no nodokļa. Saskaņā ar informāciju no KONVENCIJA 2022. gadā Tībingena no šī nodokļa guva ieņēmumus gandrīz miljona eiro apmērā, kas ieplūst pilsētas budžetā.

Tībingenes pilsētas administrācija aktīvi atbalstīja uzņēmumus pārejā uz atkārtoti lietojamu iepakojumu. Mērķis ir par pieņemamu cenu ieviest atkārtoti lietojamu iepakojumu kā jaunu normālu. Iepakojuma nodokļa ieviešana Tībingenē ir piedzīvojusi arī vizuālas izmaiņas: kopš šī pasākuma pilsēta ir kļuvusi ievērojami tīrāka. Federālās konstitucionālās tiesas spriedums ne tikai nodrošināja tiesisko noteiktību, bet arī varēja kalpot kā signāls citām Vācijas pašvaldībām.

Iepakojuma atkritumu pandēmija un paplašināšanās valsts mērogā

BUND aicina visā valstī ieviest iepakojuma nodokli, lai Vācijā samazinātu milzīgo izlietotā iepakojuma daudzumu. Vācija 2021. gadā radīja lielāko iepakojuma atkritumu daudzumu ES ar 19,7 miljoniem tonnu, kas atbilst aptuveni 237 kilogramiem iepakojuma atkritumu uz vienu iedzīvotāju gadā. Vācija ir arī līdere plastmasas ražošanā ES.

Ņemot vērā iepakojuma nodokļa ieviešanu Freiburgā un Tībingenā, līdzīgus pasākumus plāno arī citas pilsētas, piemēram, Konstanca, Heidelberga, Ulma, Ķelne, Getingena, Gīsene, Hanovere, Osnabrika, Kaizerslauterne, Špeiere, Trīre un Landau. Tāpēc diskusijai par iepakojuma nodokli ir potenciāls ilgtspējīgi mainīt Vācijas atkritumu politiku. Ņemot vērā šīs norises, iepakojuma nodokļu ieviešana un ieviešana arvien vairāk tiek uztverta kā nozīmīgs solis cīņā pret vides piesārņojumu.