Suche
Mein Konto
Piecas Vācijas ziemeļu piekrastes valstis pieprasa lielāku finansiālo atbalstu no federālās valdības ostas infrastruktūrai — steidzami jārīkojas!
Saskaņā ar www.ostsee-zeitung.de ziņojumu, piecas Vācijas ziemeļu piekrastes valstis aicina federālo valdību palielināt investīcijas ostu infrastruktūrā. Pašreizējā summa 38,3 miljonu eiro apmērā, kas ik gadu tiek darīta pieejama visām valstīm, nav mainījusies 20 gadus un ar to ne tuvu nepietiek. Federālo zemju ministri un senatori uzsver, ka infrastruktūras adekvātai paplašināšanai nepieciešami vismaz 400 miljoni eiro gadā. Investīciju trūkumam ostu infrastruktūrā piekrastes valstīs varētu būt tālejoša ietekme uz ekonomiku un finanšu tirgu. Ostas iekārtu paplašināšana ir ļoti svarīga eksportam un importam, tāpēc neatbilstošā infrastruktūra kavē tirdzniecības aktivitātes...
Piecas Vācijas ziemeļu piekrastes valstis pieprasa lielāku finansiālo atbalstu no federālās valdības ostas infrastruktūrai — steidzami jārīkojas!
Saskaņā ar ziņojumu www.ostsee-zeitung.de,
Piecas Vācijas ziemeļu piekrastes valstis aicina federālo valdību palielināt investīcijas ostu infrastruktūrā. Pašreizējā summa 38,3 miljonu eiro apmērā, kas ik gadu tiek darīta pieejama visām valstīm, nav mainījusies 20 gadus un ar to ne tuvu nepietiek. Federālo zemju ministri un senatori uzsver, ka infrastruktūras adekvātai paplašināšanai nepieciešami vismaz 400 miljoni eiro gadā.
Investīciju trūkumam ostu infrastruktūrā piekrastes valstīs varētu būt tālejoša ietekme uz ekonomiku un finanšu tirgu. Ostas iekārtu paplašināšana ir ļoti svarīga eksportam un importam, tāpēc neatbilstoša infrastruktūra var ietekmēt tirdzniecības aktivitātes. Tas varētu radīt vājās vietas piegādes ķēdēs un palielināt cenas patērētājiem. Turklāt investīciju trūkums infrastruktūrā var ietekmēt Vācijas ziemeļu ostu konkurētspēju starptautiskajā tirdzniecībā.
Arī Vācijas ziemeļu piekrastes valstu prasības varētu atstāt iespaidu uz finanšu tirgu. Palielināta vajadzība pēc investīcijām var novest pie tā, ka valstis emitēs vairāk obligāciju, lai piesaistītu nepieciešamos līdzekļus. Tas varētu ietekmēt obligāciju cenas un procentu likmes, potenciāli piesaistot vai atturot investorus. Turklāt valstu prasības varētu izraisīt diskusijas par valdības investīciju izdevumiem un parāda bremžu ieviešanu.
Ietekmē varētu būt arī pašreizējās norises saistībā ar Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu par līdzekļu izmantošanu Koronas krīzes apkarošanai klimata aizsardzībai. Spriedums varētu vēl vairāk ierobežot pieejamo finansējumu infrastruktūras projektiem, jo federālā valdība varētu būt spiesta pārdalīt līdzekļus, lai izpildītu tiesas prasības. Tas varētu radīt papildu problēmas infrastruktūras projektu finansēšanā.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.ostsee-zeitung.de