Budžeta krīze: Ekonomikas eksperti pieprasa parādu bremžu apturēšanu un dīzeļdegvielas privilēģiju atcelšanu
Saskaņā ar amp2.wiwo.de ziņojumu valdība cīnās, lai rastu risinājumu budžeta krīzei, un ekonomisti Monika Šnicere un Ahims Trūgers aicina veikt pasākumus, lai apturētu parādu bremzes un likvidētu dīzeļdegvielas privilēģijas. Tiek apgalvots, ka ekonomiku joprojām smagi skārusi enerģētikas krīze un ka ir nepieciešami ieguldījumi ātrākā enerģētikas infrastruktūras paplašināšanā, lai pārvarētu krīžu ietekmi. Ir jāsamazina nenoteiktība ekonomikā un iedzīvotāju skaitā, un steidzami nepieciešams politisks risinājums. Šo prasību ietekme varētu būt ievērojama. Parādu bremžu apturēšana ļautu federālajai valdībai piesaistīt vairāk naudas...

Budžeta krīze: Ekonomikas eksperti pieprasa parādu bremžu apturēšanu un dīzeļdegvielas privilēģiju atcelšanu
Saskaņā ar amp2.wiwo.de ziņojumu valdība cīnās, lai rastu risinājumu budžeta krīzei, un ekonomisti Monika Šnicere un Ahims Trūgers aicina veikt pasākumus, lai apturētu parādu bremzes un likvidētu dīzeļdegvielas privilēģijas. Tiek apgalvots, ka ekonomiku joprojām smagi skārusi enerģētikas krīze un ka ir nepieciešami ieguldījumi ātrākā enerģētikas infrastruktūras paplašināšanā, lai pārvarētu krīžu ietekmi. Ir jāsamazina nenoteiktība ekonomikā un iedzīvotāju skaitā, un steidzami nepieciešams politisks risinājums.
Šo prasību ietekme varētu būt ievērojama. Parādu bremžu apturēšana ļautu federālajai valdībai aizņemties vairāk naudas, lai ieguldītu ekonomikā. Tas varētu novest pie īstermiņa ekonomikas atveseļošanās, radot darbavietas un atbalstot uzņēmumus. Tomēr, ja parāds netiks kontrolēts, var būt ilgtermiņa ietekme uz valsts parādu un finanšu stabilitāti.
Dīzeļdegvielas privilēģiju samazināšana un CO2 cenas palielināšana transportā varētu palīdzēt uzlabot vides aizsardzību un sasniegt klimata mērķus. Tomēr tas varētu ietekmēt arī automobiļu nozari un patērētājus, jo īpaši tos ar zemiem ienākumiem, kuri izmanto dīzeļdzinēju transportlīdzekļus.
Finansiālā atbalsta samazināšana ēku renovācijai un mikroshēmu rūpnīcām var novest pie tā, ka svarīgas ekonomiskās infrastruktūras jomas tiek atstātas novārtā, savukārt pasākumi uzņēmumu automašīnu privilēģiju samazināšanai un “pagaidu klimata solidaritātes augstiem ienākumiem” ieviešana varētu ietekmēt ienākumu sadali.
Kopumā ekonomistu prasības liecina par plašu iespējamo politisko pasākumu klāstu un to iespējamo ietekmi uz tirgu un finanšu sektoru. Jāskatās, kā valdība reaģēs uz šiem ieteikumiem un kādi konkrēti pasākumi galu galā tiks īstenoti.
Izlasiet avota rakstu vietnē amp2.wiwo.de