Hesenes ģeotermālās enerģijas ofensīva: atklātas ģeotermālās enerģijas iespējas un riski!
Ģeotermālā enerģija Hesē: ģeotermālās enerģijas iespējas un riski enerģētikas pārejai tiks apspriesti 2025. gada 14. jūlijā.

Hesenes ģeotermālās enerģijas ofensīva: atklātas ģeotermālās enerģijas iespējas un riski!
Hesenes štata Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka ģeotermālās enerģijas paplašināšana reģionā tiks ievērojami pavirzījusies uz priekšu. Šis pasākums ir daļa no visaptverošas stratēģijas aktīvai cīņai pret klimata pārmaiņām. Ģeotermālā enerģija sniedz būtiskas priekšrocības enerģijas pārejai, taču rada arī zināmus riskus. Zemes enerģija teorētiski ir pieejama visur neatkarīgi no laikapstākļiem un gadalaika, un tai ir arī nepieciešams mazāk vietas nekā parastajiem atjaunojamajiem enerģijas avotiem, piemēram, saules parkiem, vēja enerģijai un hidroelektrostacijām. Augšreinas grābene, kas stiepjas līdz Frankfurtei, tiek uzskatīta par īpaši piemērotu dziļai ģeotermālajai enerģijai.
Tomēr ministrija norāda uz atklāšanas risku. Tas ir risks, ka ģeotermālās urbšanas rezultātā izveidosies nepietiekama daudzuma vai kvalitātes rezervuārs, kas var ierobežot ģeotermālās enerģijas ekonomisku izmantošanu. Šie riski ir kļuvuši īpaši skaidri nepareizas urbšanas rezultātā, kā tas tika novērots Štaufenā Bādenē-Virtembergā. Lai novērstu šīs bažas, federālā valdība plāno atklājumu apdrošināšanu un uzlabo datu situāciju par ģeotermālo enerģiju.
Ģeotermālās enerģijas potenciāls un izaicinājumi
Datu un uzraudzības sistēmu uzlabošana ir ļoti svarīga ģeotermālās enerģijas turpmākai paplašināšanai Hesē. Ir nepieciešams pārvērtēt atklāšanas risku, jo šis pasākums varētu palielināt pārliecību par ģeotermālo izmantošanu. Speciālisti izšķir virsmas tuvumu (līdz 400 m), vidēji dziļu (400-1000 m) un dziļu ģeotermālo enerģiju (virs 1000 m). Nesen Frankfurtē veiktie izmēģinājuma urbumi sasniedza 1060 metru dziļumu un uzrādīja augstu pazemes temperatūru, kas vēl vairāk vairo cerības izdevīgi izmantot ģeotermālos resursus.
Līdz 2023. gada beigām Hesē darbojās aptuveni 9900 ģeotermālo zonžu sistēmas. Paredzams, ka urbšanas izmantošana datu papildināšanai laikā no 2019. līdz 2024. gadam palīdzēs samazināt nenoteiktību. Tomēr ar ģeotermālo enerģiju darbināmi siltumtīkli reģionā joprojām ir reti sastopami, un tas ir saistīts ar augstām izmaksām un atklāšanas risku. Izmantojot ģeotermālās zondes un siltumsūkņus, tie var būt noderīgi vietās, kur nav dziļākas ģeotermālās enerģijas.
Vides ietekme un ūdens temperatūra
Tomēr BUND arī brīdinājis par iespējamām negatīvajām sekām, ko rada gruntsūdeņu sasilšana, izmantojot siltumsūkņus. Lai gan ģeotermālajām zondēm ir nepieciešama atļauja, trūkst nepārtrauktas gruntsūdens temperatūras uzraudzības. Urbšanas laikā iegūtā ūdens kvalitāte ir vēl viens svarīgs aspekts, jo nevēlamas ķīmiskās sastāvdaļas var apgrūtināt vai pat padarīt neiespējamu ģeotermālo izmantošanu. Vācijā visu sastapto ūdeni iepriekš varēja izmantot ģeotermiskai izmantošanai, taču ar to saistītās tehniskās pūles bija atšķirīgas.
Rezumējot, var teikt, ka ģeotermālā enerģija var piedāvāt lielu potenciālu enerģētikas pārejai Hesē, taču tā rada arī izaicinājumus. Plānotie riska samazināšanas un datu situācijas uzlabošanas pasākumi ir izšķiroši sekmīgai un ilgtspējīgai ģeotermālo resursu izmantošanai.