Hesenes zemnieki cīnās ar sausumu: šādi viņi saglabā savu ražu!

Hesenes zemnieki cīnās ar sausumu: šādi viņi saglabā savu ražu!

Hese pašlaik saskaras ar īstu izaicinājumu: lauksaimniecības uzņēmumi štatā izjūt ilgstošā sausuma un laikapstākļu ekstrēmo ietekmi. Kā hessenschau.de ziņots, apstākļi reģionā pašlaik ir gandrīz vasarai līdzīgi, ko raksturo daudz saules un maz nokrišņu. Sausums pēdējos gados ir saasinājies, un tas liek lauksaimniekiem pielāgot savas metodes.

Viens piemērs ir Vīsbādenes lauksaimnieks Reiners Pols, kurš ir ieguldījis infrastruktūrā, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas. Viņš uzbūvēja ūdens baseinu, kurā ir 10 000 kubikmetru ūdens, lai nodrošinātu savus zemeņu laukus ar efektīvu pilienveida apūdeņošanu. Šī metode samazina ūdens patēriņu uz pusi, vienlaikus iegūstot ūdeni no akām un lietus ūdens. Iepriekš Hesē laika posmā no 2025. gada februāra līdz aprīlim bija ārkārtīgi sauss laiks, nokrišņu daudzums bija tikai aptuveni 40 litri uz kvadrātmetru, kas ir par 70% mazāk nekā iepriekšējie gadi. Īpaši svarīgi ir pieaugošie laikapstākļi; Spēcīgs lietus, pērkona negaiss un krusa rada papildu riskus.

Svārstīgi pieaugošie izaicinājumi

Ūdens bilances traucējumi ietekmē ne tikai ražu. Saskaņā ar Vācijas meteoroloģiskā dienesta sniegto informāciju, pavasara mēneši Vācijā kopumā bija ārkārtīgi līdzīgi sausumam, kas palielināja lauksaimnieku nenoteiktību. Kā liecina sausuma monitoringa dati, sausums īpaši ietekmē jaunus augus un seklā sakņu augus. Ūdens zudums iztvaikošanas rezultātā ir par 50 līdz 125 milimetriem lielāks nekā nokrišņu daudzums, radot papildu bažas.

Hesenes lauksaimnieku asociācija tagad aicina nodrošināt apdrošināšanu pret ražas neveiksmēm, un štata valdība plāno veicināt šādus pasākumus. Šobrīd tiek izstrādāts modelis lauksaimnieku atbalstam, ar iespēju, ka pirmos pieteikumus varēs iesniegt 2026. gada rudenī.

Klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekme

Izaicinājums lauksaimniekiem ir daļa no plašāka klimata modeļa, kas varētu pasliktināties visā Eiropā. Saskaņā ar Kopīgā pētniecības centra pētījumu, pieaug ne tikai temperatūra, bet arī ārkārtēju laikapstākļu biežums, kam ir ilgstoša ietekme uz lauksaimniecību. Aleksandrs Markss no Helmholca centra norāda, ka, lai gan šādi ekstrēmi laikapstākļi pieaug, tie automātiski neatspoguļo jauno normu.

Šajā kontekstā ir svarīgi veikt pasākumus, lai stiprinātu bioloģisko daudzveidību, kā to pieprasa BUND. Bez pietiekamas pielāgošanās pašreizējam sausumam varētu būt tālejošas ekoloģiskas sekas, tostarp upju līmeņa pazemināšanās un palielināts savvaļas ugunsgrēku risks. Izmantojot mākslīgo apūdeņošanu, Vācija varēja ne tikai vēl vairāk noslogot savus augus, bet arī savus dabiskos ūdens resursus.

Ekonomiskās sekas un patēriņa cenas

Investīcijas klimata pielāgošanā, piemēram, lauksaimnieka Reinera Pola veiktās investīcijas - viņa gadījumā 350 000 eiro ūdens baseinam - arī varētu ilgtermiņā ietekmēt cenas patērētājiem. Pašreizējā cena par puskilogramu zemeņu ir ap 5 eiro. Hesenes štata lauksaimniecības birojs ne tikai konsultē lauksaimniekus par apūdeņošanu, bet arī veicina ūdens taupīšanas metodes, lai novērstu sausuma radīto stresu.

Notikumi Hesē ir spilgts piemērs problēmām, ar kurām lauksaimnieki saskaras šodien. Resursi kļūst arvien mazāki, un klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē lauksaimniecību un tādējādi arī nodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā šos apstākļus, kļūst vēl svarīgāk, lai gan lauksaimnieki, gan politiķi kopīgi rastu risinājumus.