Inflācija rada spiedienu uz pirkšanas noskaņojumu – finanšu eksperti drīz sagaida pārmaiņas

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Inflācija joprojām nomāc cilvēku vēlmi pirkt Vācijā, un liela daļa no viņiem tās dēļ neiepērkas. Bet tas drīz varētu mainīties. Vairāk cilvēku patērē vairāk, šeit, Diseldorfas iepirkšanās ielā Foto: Michael Gstettenbauer/imago Augstas pārtikas cenas mazina patērētāju noskaņojumu Saskaņā ar taz.de ziņojumu, patērētāju eksperts Rolfs Bürkls no Nirnbergas Tirgus lēmumu institūta (NIM) brīdina, ka augstās pārtikas cenas vājina pirktspēju Vācijā un privāto mājsaimniecību patēriņš neatbalstīs privāto ekonomiku. Par to liecina arī GfK patērētāju klimats, kas liecina par pirkšanas noskaņojuma pasliktināšanos. Turklāt,…

Die Inflation drückt noch auf die Kauflaune der Menschen in Deutschland, ein Großteil verzichtet ihretwegen. Doch das könnte sich bald ändern. Mehr Menschen konsumieren mehr, hier auf einer Einkaufsstraße in Düsseldorf Foto: Michael Gstettenbauer/imago Hohe Preise für Nahrungsmittel dämpfen Konsumstimmung Gemäß einem Bericht von taz.de, warnt Konsumexperte Rolf Bürkl vom Nürnberger Institut für Marktentscheidungen (NIM) davor, dass die hohen Preise für Nahrungsmittel die Kaufkraft der privaten Haushalte in Deutschland schwächen und der private Konsum in diesem Jahr keine Stütze der Konjunktur sein wird. Dies wird auch durch das GfK-Konsumklima belegt, das eine Verschlechterung der Kaufstimmung zeigt. Darüber hinaus beeinflusst die …
Inflācija joprojām nomāc cilvēku vēlmi pirkt Vācijā, un liela daļa no viņiem tās dēļ neiepērkas. Bet tas drīz varētu mainīties. Vairāk cilvēku patērē vairāk, šeit, Diseldorfas iepirkšanās ielā Foto: Michael Gstettenbauer/imago Augstas pārtikas cenas mazina patērētāju noskaņojumu Saskaņā ar taz.de ziņojumu, patērētāju eksperts Rolfs Bürkls no Nirnbergas Tirgus lēmumu institūta (NIM) brīdina, ka augstās pārtikas cenas vājina pirktspēju Vācijā un privāto mājsaimniecību patēriņš neatbalstīs privāto ekonomiku. Par to liecina arī GfK patērētāju klimats, kas liecina par pirkšanas noskaņojuma pasliktināšanos. Turklāt,…

Inflācija rada spiedienu uz pirkšanas noskaņojumu – finanšu eksperti drīz sagaida pārmaiņas

Inflācija joprojām nomāc cilvēku vēlmi pirkt Vācijā, un liela daļa no viņiem tās dēļ neiepērkas. Bet tas drīz varētu mainīties.

Menschen mit bunten Einkaufstüten

Vairāk cilvēku patērē vairāk šeit, Diseldorfas iepirkšanās ielāFoto: Michael Gstettenbauer/imago

Augstās pārtikas cenas mazina patērētāju noskaņojumu

Saskaņā ar ziņojumu taz.de, patērētāju eksperts Rolfs Bürkls no Nirnbergas Tirgus lēmumu institūta (NIM) brīdina, ka augstās pārtikas cenas vājina privāto mājsaimniecību pirktspēju Vācijā un privātais patēriņš šogad neatbalstīs ekonomiku. Par to liecina arī GfK patērētāju klimats, kas liecina par pirkšanas noskaņojuma pasliktināšanos. Turklāt inflācija negatīvi ietekmē iedzīvotāju finansiālo stāvokli Vācijā, kā liecina Vācijas Krājbanku un Žiro asociācijas bagātības barometrs.

Ietekme uz tirgu un finanšu nozari

Inflācija un ar to saistītā ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju ietekmē arī tirgu un finanšu sektoru. 2022./2023. gadā ekonomika nonāca lejupslīdē, ko izraisīja patērētāju atturība privāto mājsaimniecību vidū, kas samazināja to izdevumus augstās inflācijas dēļ. Tas izraisīja ekonomikas lejupslīdi un ietekmēja dažādas nozares, piemēram, pārtiku, apģērbu un mājas iekārtojumu.

Ekonomiskā augšupeja, palielinoties pirktspējai

Saskaņā ar Hansa Bēklera fonda Makroekonomikas un biznesa cikla izpētes institūta (IMK) datiem inflācija samazinās un darbinieki gūst labumu no līgumiem par augstām algām. Tā rezultātā pieaugs pirktspēja un privātās mājsaimniecības nākamajā gadā atkal patērēs vairāk. Eksperti pieļauj, ka privāto patērētāju tēriņi nākamgad pieaugs par 1,6 procentiem un tādējādi veicinās Vācijas ekonomikas atdzimšanu.

Prognozes par nākotni

Neskatoties uz pašreizējiem izaicinājumiem būvniecības nozarē un eksporta ekonomikā, IMK prognozē, ka 2024. gadā iekšzemes kopprodukts pieaugs par 0,7 procentiem. Tas liecina, ka Vācijas ekonomika lēnām atgūstas no pašreizējo krīžu sekām. Vēl viena pozitīva ietekme uz patēriņu sabiedrībā kopumā ir imigrācija, jo vairāk cilvēku arī patērē vairāk.

Izlasiet avota rakstu vietnē taz.de

Uz rakstu