Inflācija Vācijā stabila 2,2 procentu līmenī

Inflācija Vācijā stabila 2,2 procentu līmenī

Šā gada aprīlī Vācijā tika fiksēts inflācijas līmenis 2,2 procentu apmērā, kā sākotnējās aplēses paziņoja Federālais statistikas birojs Vīsbādenē. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, likme palika nemainīga pēc 2,5% februārī. Mājsaimniecību enerģijas cenām ir bijusi nospiedoša ietekme uz inflāciju, jo tās ir samazinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, jo īpaši attiecībā uz tādiem enerģijas veidiem kā centralizētā siltumapgāde, kas palielinājās par 35 procentiem.

Tuvo Austrumu konflikts izraisīja ievērojamu naftas cenu pieaugumu, kas bija manāms degvielas uzpildes stacijās. Benzīna cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 2,4 procentiem, bet dīzeļdegviela – par 3 procentiem. Pārtikas preces, piemēram, piena produkti, olas un dārzeņi, kļuva lētāki salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, un ievērojami samazinājās cenas gurķiem un tomātiem.

Pārējās pārtikas grupās būtiski pieauga maizes, gaļas, zivju, cepamo tauku, eļļu, augļu un dažādu sulu cenas. Dārgākas kļuva arī izmaksas par restorānu apmeklējumiem, viesnīcām un kompleksajām ekskursijām. Bankas Berenberg galvenais ekonomists Holgers Šmīdings norādīja, ka kopējā inflācijas lejupslīdes tendence saglabājas nemainīga, un minēja, ka atjaunotais PVN paaugstinājums gāzei un centralizētajai siltumapgādei aprīlī varētu palielināt inflācijas līmeni par aptuveni 0,15 procentpunktiem.

Bundesbanka nesen savā ikmēneša ziņojumā brīdināja par iespējamu inflācijas pieaugumu Vācijā līdz 3 procentiem maijā. ECB eksperti diskutēja par to, vai procentu likmju politika būtu jāatdala no Fed, jo īpaši ņemot vērā gaidāmo ECB procentu likmju samazinājumu jūnijā. Joprojām nav skaidrības par to, kā ECB rīkosies pēc iespējamās procentu likmju samazināšanas. Lai gan ECB prezidente Kristīne Lagarda norādīja uz ECB neatkarīgu lēmumu pieņemšanu, daži Padomes locekļi pauda bažas par iespējamo ASV un eiro zonas atšķirīgās procentu likmju politikas ietekmi.