Aprīlī inflācija Vācijā stagnēja – eksperti sagaida pieaugumu

Aprīlī inflācija Vācijā stagnēja – eksperti sagaida pieaugumu

Kā provizoriski ziņoja Federālais statistikas birojs, inflācijas līmenis Vācijā aprīlī stagnēja 2,2% līmenī, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn. Lai gan šī ir zemākā vērtība kopš 2021. gada aprīļa, ekonomisti tuvāko mēnešu laikā sagaida pieaugumu daudzu uzņēmumu cenu plānošanas un algu kāpuma dēļ. Tas varētu izraisīt kopējās inflācijas pieaugumu līdz 3 procentiem, kas varētu ietekmēt patērētāju pirktspēju.

Kopš 1.aprīļa dabasgāzei un centralizētajai siltumapgādei atkal tiek piemērota regulārā PVN likme 19 procentu apmērā, kad beidzās pagaidu 7 procentu samazinājums. Aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, mājsaimniecību energoresursu cenu kritums palēninājās. Piemēram, dažās federālajās zemēs ievērojami pieauga enerģijas cenas, kā arī cenas par restorānu apmeklējumiem un viesnīcām. Pārtikas cenas aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 0,5 procentiem pēc krituma martā.

Pamatinflācija Vācijā aprīlī bija 3,0%, ja neskaita enerģijas un pārtikas cenas. Neraugoties uz pozitīvo attīstību, tiek prognozēts, ka inflācijas līmenis gada laikā vidēji samazināsies līdz 2,3 procentiem. Tomēr ekonomikas pētniecības institūti prognozē potenciāli grūtāku attīstību, nekā gaidīts, jo dažas nozares plāno augstākas cenas. Patēriņu varētu veicināt zemāki inflācijas rādītāji, īpaši, ja pieaugs reālās algas.

Jaunākie Nirnbergas GfK patērētāju pētnieku dati liecina, ka vāciešu tēriņu noskaņojums nedaudz palielinās algu pieauguma perspektīvas dēļ. Privātais patēriņš joprojām ir svarīgs Vācijas ekonomikas balsts, kas jau vairākus mēnešus ir nedaudz vājinājies. Turpmākos datus par ekonomikas attīstību 2024. gada pirmajā ceturksnī publicēs Federālais statistikas birojs. Sagaidāms, ka, ņemot vērā pozitīvās norises, turpmākajos mēnešos inflācijas līmenis varētu pieaugt.