Investors atsauc medmāsu skolu Albštatē AfD apstiprinājuma dēļ!

Investors atsauc medmāsu skolu Albštatē AfD apstiprinājuma dēļ!

Bādenes-Virtembergas mazpilsētā Albštatē uzņēmējs Kaspars Pfisters apturējis plānus būvēt māsu skolu ar 10 miljonu eiro investīciju apjomu. Tas notika, ņemot vērā pieaugošo atbalstu partijai Alternatīva Vācijai (AfD), kas 2025. gada februārī federālajās vēlēšanās ieguva 20,8 procentus balsu visā valstī un saņēma augstu atbalstu austrumos, īpaši Albštatē, saņemot 37 procentus balsu. Pfisters savu lēmumu pamatoja ar to, ka tik politiski ekstrēmā vidē nevar izveidot apmācību iestādi ārvalstu kvalificētiem darbiniekiem. Mērs Rolands Tralmers (CDU) pauž nožēlu par šo notikumu un brīdina par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko rada AfD pieaugums, kas tiek uzskatīts par "standarta faktoru" nenoteiktībai ekonomikā. Tas saskan ar daudzu uzņēmēju un ekonomistu viedokli, kuri brīdina par populistiskās politikas sekām, jo ​​tiek uzskatīts, ka AfD arvien vairāk ietekmē darba tirgu un imigrāciju. [fr.de ziņo, ka Vācijas Ekonomikas institūta (IW) aptaujā viņi novērojuši satraucošu tendenci: 48 procentiem uzņēmēju AfD cietoksnīs ir grūtības piesaistīt kvalificētus darbiniekus no ārvalstīm.

Šī problēma ir atspoguļota plašākā diskursīvā kontekstā. Piemēram, Austrumvācijā mēs piedzīvojam, ka kvalificētu darbinieku trūkums līdz 2035. gadam Tīringenē varētu zaudēt aptuveni 385 000 strādnieku. Tomēr aptaujas liecina, ka Saksijas un Tīringenes vēlētājiem AfD ekonomiskajai kompetencei ir pakārtota loma. Saskaņā ar pašreizējām aptaujām tikai 13 procenti Saksijā un 12 procenti Tīringenē izvirza AfD ekonomiskos uzskatus savā balsošanas lēmuma centrā. 2024. gada 1. septembrī gaidāmās štata vēlēšanas jau met ēnu, un pirms vēlēšanām Saksijā CDU šobrīd ir priekšā AfD, kā redzams no [zdf.de.

Izaicinājumi kvalificētajā sektorā

Pieaugošais atbalsts AfD ir būtisks izaicinājums ekonomikai. Tādi uzņēmēji kā Pfister baidās, ka ierobežojoša migrācijas politika, kā to aicina AfD moto, var vēl vairāk pasliktināt jau tā saspringto situāciju darba tirgū. Pašreizējie skaitļi liecina, ka Vācijas medicīnas māsu darbinieku skaits paliek nemainīgs, savukārt geriatriskā aprūpe ir samazinājusies. Tajā pašā laikā ārvalstu darbinieku īpatsvars pieaug līdz 20 procentiem. Lai apmierinātu vajadzību pēc aprūpes personāla Vācijā, kas kopš 2014. gada ir dubultojies līdz 5,6 miljoniem cilvēku, kuriem nepieciešama aprūpe, tādēļ būtu jāuzlabo Vācijas kā ārvalstu kvalificētu darbinieku atrašanās vietas pievilcība.

Saksijā 24,1 procents strādājošo nopelna mazāk par 14 eiro stundā, kas ir virs vidējā rādītāja valstī. Šiem apstākļiem pretstatā AfD prasības atvieglot uzņēmumiem un fundamentālu noraidījumu pret ārvalstu strādnieku viesmīlības kultūru. Lai gan daži AfD politiķi, piemēram, Jorgs Urbans, cer atvieglot uzņēmumu slogu, lai nodrošinātu taisnīgas algas, biznesa pārstāvji, piemēram, Monika Šnicere, brīdina par pret imigrāciju vērstas politikas negatīvajām sekām.

Ekonomiskās perspektīvas Austrumvācijā

Neskatoties uz šīm problēmām, Austrumvācijai noteikti ir ekonomiskas priekšrocības kā vietai, jo īpaši mikroelektronikas, programmatūras un atjaunojamās enerģijas jomā. Nils Aldags no Sunfire izceļ iespējas, kas pastāv atjaunojamās enerģijas nozarē. Tomēr šie pozitīvie aspekti ir pretrunā ar to, ka AfD daļēji noliedz cilvēka radītās klimata pārmaiņas un turpina paļauties uz oglēm un kodolenerģiju. Vācijas Ekonomikas institūta direktors Mihaels Hīters kritizē AfD atteikšanos risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas, paplašinot atjaunojamo enerģiju.

Pašreizējā ekonomiskā situācija Austrumvācijā liek politisko lēmumu pieņēmējiem ievērot līdzsvarotu pieeju, kas veicina gan nepieciešamo kvalificētu darbinieku imigrāciju, gan ekonomisko izaugsmi, vienlaikus kontrolējot sociālo spriedzi.