IT profesijas krīzes režīmā: par 26,2% mazāk darba vietu – kur ir glābiņš?

IT profesijas krīzes režīmā: par 26,2% mazāk darba vietu – kur ir glābiņš?

Kā liecina jaunais Ķelnes Vācijas ekonomikas institūta (IW) pētījums, pašreizējai ekonomiskajai situācijai Vācijā ir tālejoša ietekme uz IT nozari. Saskaņā ar rezultātiem 2024. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējais brīvo darba vietu skaits IT profesijās samazinājies par 26,2 procentiem. Pavisam neaizpildīta palika 46 431 IT pozīcija, kas ir par 16 500 mazāk nekā 2023. gadā. Pētījuma autors Jureks Tīdemans šo kraso lejupslīdi skaidro ar vāju ekonomikas attīstību.

Salīdzinājumā ar kvalificētu darbaspēku kopumā, kurā reģistrēts 4,4 procentu kritums, IT nozarē darbinieku skaita samazināšana ir īpaši izteikta. Tīdemans uzsver, ka nav pierādīta saistība starp brīvo darba vietu samazināšanos un mākslīgā intelekta izmantošanu, lai gan uzņēmumi sagaida, ka AI izmantošana palielinās vajadzību pēc IT speciālistiem.

Ekonomiskās nenoteiktības ietekme

Neskaidrība par ekonomikas norisēm liek uzņēmumiem veidot uzkrājumus un atlikt investīciju projektus. Turklāt brīvo darba vietu samazināšanās ir saistīta arī ar pakalpojumu pārvietošanu uz ārzemēm. Īpaši skarti ir amati, kuriem nepieciešams maģistra grāds vai diploms – kritums par 33,7 procentiem.

Būtiski kritumi bija arī datorzinātņu (mīnus 46,2 procenti) un biznesa informācijas tehnoloģiju (mīnus 38,2 procenti) jomās. Interesanti, ka pieprasījums pēc IT darbiniekiem palielinājās tādās jomās kā juridiskā, nodokļu un audita jomā, kur ir pieejamas 1770 amata vietas – sešas reizes vairāk nekā 2023. gadā.

Kvalificēta darbaspēka trūkums un darba vakances

Kopumā pētījums parādīja, ka atvērto IT pozīciju skaits samazinājies 56 no 88 pārbaudītajām tautsaimniecības nozarēm, bet pieaugums fiksēts 25 jomās. Prasmju trūkums IT nozarē joprojām ir augsts, un pagājušajā gadā neaizpildītas bija vairāk nekā 13 500 vakanču. Konkrēti datorzinātnēs septiņas no desmit atvērtajām vietām nebija matemātiski aizpildītas, kas ilustrē nopietno situāciju šajā nozarē.

Šī pētījuma dati iegūti no Federālā statistikas biroja un IW kvalificētu darbinieku datu bāzes, kuru pamatā ir bezdarba rādītāji un Federālās nodarbinātības aģentūras vakances.