Darba maiņa ar nožēlu: kā rast jaunu gandarījumu!
Saskaņā ar nesen veikto aptauju 32% darba vietu mainītāju nožēlo savu lēmumu. Speciālisti sniedz padomus, kā situāciju uzlabot.

Darba maiņa ar nožēlu: kā rast jaunu gandarījumu!
Lēmums par darba maiņu bieži vien var būt saistīts ar lielām cerībām, taču nesenā Monster pasūtītā YouGov aptauja liecina, ka aptuveni 32 procenti respondentu nožēlo savu pārcelšanos. Jo īpaši neatbilstība starp cerībām uz jauno lomu un realitāti ir viens no biežākajiem neapmierinātības cēloņiem. Arī korporatīvajai kultūrai, vadības līmenim un kolēģiem ir izšķiroša loma labklājībā jaunajā darba vidē.
Ekspertei Stefānijai Bikertai ir daži padomi, kas var palīdzēt pārvarēt neapmierinātību. Pirmkārt, viņa iesaka jaunajam darbam veltīt pietiekami daudz laika. Pirmās divas nedēļas bieži vien ir sarežģītas, jo rodas pielāgošanās stress. Parasti izmēģinājuma periodam no trīs līdz sešiem mēnešiem ir jēga, lai iegūtu reālistisku priekšstatu par jauno situāciju.
Neatskatieties uz vecajiem darbiem
Bikerts arī brīdina par sava vecā darba idealizēšanu. Kad jauni iespaidi apvienojas ar neskaidrībām, attēls var stipri izkropļot. Tāpēc viņa iesaka salīdzināt abas pozīcijas, pamatojoties uz konkrētiem kritērijiem. Proaktīva pieeja ietver arī aktīvu savas situācijas uzlabošanu, piemēram, izmantojot atklātu sarunu ar vadītāju vai attiecību veidošanu komandā. Pārmaiņu dienasgrāmatas saglabāšana var būt noderīga arī jūsu enerģijas līmeņa un garastāvokļa uzraudzībai.
Vēl viens svarīgs punkts ir brīdinājuma zīmes, kas var liecināt par neapmierinātību, piemēram, pastāvīgs izsīkums vai fiziski simptomi. Šādos gadījumos jums vajadzētu kritiski apšaubīt neapmierinātības cēloņus un izsvērt alternatīvas. Iespējas var būt iekšējas izmaiņas uzņēmumā vai pat atgriešanās pie vecā darba devēja, taču tās ir rūpīgi jāapsver.
Darba maiņas priekšrocības
Neskatoties uz izaicinājumiem, pētījumi liecina, ka daudzos gadījumos darba maiņa rada augstāku apmierinātības līmeni. Cilvēki, kuri maina darbu, atzīmē, ka viņu apmierinātība vidēji ir palielinājusies par 1,1 punktu skalā no 0 līdz 10. Turpretim darbinieki, kuri nemainās, tajā pašā laika posmā zaudē vismaz 0,2 punktus. Labklājības sajūta jaunā darbā mazāk saistīta ar algu paaugstināšanu, kas nereti tikai nedaudz ietekmē apmierinātību. Drīzāk svarīgi ir jauni uzdevumi un attiecības ar jaunajiem vadītājiem un kolēģiem.
Darba tirgus eksperts Romāns Vinks uzsver, ka, lai arī lielāki ienākumi ir svarīgi, labas pašsajūtas darbā ir izšķiroša loma darbinieku noturēšanā. Daudziem darbiniekiem darba sociālie un emocionālie aspekti ir svarīgāki nekā materiālie stimuli.
Kopumā tas liecina, ka darba maiņa ir rūpīgi jāapsver, jo sākotnējais entuziasms var pārvērsties arī par vilšanos. Tomēr, ņemot vērā tādu ekspertu padomus kā Bikerts un Bertelsmana fonda atklājumus, darbinieki var labāk saprast, kādus pasākumus viņi var veikt, lai ilgtermiņā palielinātu apmierinātību ar darbu, un noskaidrotu, vai izmaiņas patiešām bija pareizs lēmums.
Papildu informācija pieejama adresē Dienvidvācijas laikraksts un Bertelsmana fonds.