Vāciešu pirktspēja 2024. gadā: GfK pētījuma un reģionālo atšķirību analīze

Vāciešu pirktspēja 2024. gadā: GfK pētījuma un reģionālo atšķirību analīze

<

p class="id-Article-content-item id-Article-content-item-summary">Jaunā GfK pētījumā ir aprēķināts, cik augsta ir vāciešu pirktspēja uz vienu iedzīvotāju. Četras federālās zemes ievērojami palielina vidējo rādītāju.

Vāciešu pirktspēja 2024.gadā pieaugs līdz 27 848 eiro uz vienu iedzīvotāju.Tā teikts tirgus pētījumu kompānijas GfK pētījumā, kas publicēts šodien. Tīri matemātiskā izteiksmē tas atbilst pieaugumam par 2,8 procentiem jeb 767 eiro vairāk uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vidēji vāciešiem patēriņa tēriņiem, mājoklim, atpūtai vai uzkrājumiem kārtējā gadā ir pieejami vidēji 27 848 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Tas, kas tiek saprasts ar pirktspēju, ir definīcijas jautājums. GfK aprēķina nominālo rīcībā esošo neto ienākumu, kas ietver valsts pārvedumu maksājumus, piemēram, pensijas, bezdarbnieka pabalstus un bērnu pabalstus. No tā nekas netiks atskaitīts. Līdz ar to cenu attīstībai 2023. gadā ir būtiska ietekme uz to, kas no šiem skaitļiem beigās reāli paliek. Ekonomikas vispārējās attīstības novērtējuma ekspertu padome, tā sauktie ekonomisti, prognozē, ka inflācija 2024. gadā būs vidēji 2,6 procenti.

Vāciešu pirktspēja: Bavārija, Hamburga un Bādene-Virtemberga augšgalā

GfK skaitļi liecina, ka pastāv lielas reģionālās atšķirības. Taču izdarīt secinājumus no tā nav tik vienkārši. “Pensionārs Minhenē var viegli uzlabot savu pirktspēju, pārceļoties uz Vācijas austrumiem,” skaidro Timms Bēnke, Vācijas Ekonomikas pētījumu institūta (DIW) ekonomikas eksperts. "Piemērs parāda, ka pirktspēja vien neko daudz neizsaka par to, cik naudas kādam ir pieejams. Vienmēr ir jāzina, kādi izdevumi ir." Tomēr eksperts secina, ka "GfK dati precīzi atspoguļo reģionus, kuros cilvēki ir bagātāki."

Aplūkojot pirktspējas reģionālo sadalījumu Vācijā, redzams, ka Bavārija – tāpat kā iepriekšējos gados – ieņem pirmo vietu. Astoņi no desmit “bagātākajiem” pilsētu un lauku rajoniem atrodas Bavārijā. Visā valstī iedzīvotāju rīcībā ir 30 130 eiro uz vienu iedzīvotāju. Tādējādi Bavārija ir par vairāk nekā astoņiem procentiem augstāka par valsts vidējo rādītāju. Otrajā vietā starp federālajām zemēm ir Bādene-Virtemberga ar pirktspēju uz vienu iedzīvotāju 29 675 eiro, kam seko Hamburga (29 657 eiro). Ceturtajā vietā ir Hese ar 28 613 eiro pirktspēju uz vienu iedzīvotāju.

Austrumi ar viszemāko pirktspēju

Augstākais kvartets ir vienīgie federālie štati, kas faktiski pārsniedz valsts vidējo rādītāju. Pārējā valstī, vismaz atlikušajos 75 procentos federālo zemju, iedzīvotājiem ir pieejams mazāk nekā vidēji. Pēdējās trīs vietas ieņem Saksija-Anhalte (24 939 eiro), Mēklenburga-Priekšpomerānija (24 858 eiro) un Brēmene (24 702 eiro).

Bet arī šeit ir ieteicams ievērot piesardzību. "Tas, ka Bavārijā, Frankfurtes apgabalā un Bādenē-Virtembergā ir augsta pirktspēja, ir lietas būtība," skaidro DIW ekonomists Bönke. "Tieši tur dzīves dārdzība ir augsta, tāpēc iedzīvotājiem ir jāsedz ievērojami augstākas fiksētās izmaksas un neizbēgami jābūt ar augstu pirktspēju." Īres maksa ir galvenais dzīves dārdzības faktors. "Taču visi vietējie pakalpojumi, piemēram, apmeklējums pie friziera, ir dārgāki, jo veikalos jāmaksā augstāka nomas maksa. Minhenē tas pats eiro ir mazāks nekā citur," saka Bēnke.

Bagātie taupa, nabadzīgākie patērē

Vēl viena svarīga detaļa ir vidējā aprēķināšana. Tam ir divas metodes: mediāna un vidējais aritmētiskais. Izmantojot mediānu, visi skaitļi tiek novietoti blakus un tiek apskatīts vidus. GfK aprēķina ar vidējo aritmētisko. Visi skaitļi tiek saskaitīti kopā un dalīti ar skaitļu skaitu. "Tas nav optimāls, lai aplūkotu ienākumus, jo algas ir ļoti atšķirīgas. Citādi sakot: šeit sniegtie skaitļi sniedz pārāk pozitīvu ainu, jo daži augsti ienākumi var diezgan nedaudz paaugstināt vidējo. Tāpēc mediāna patiesībā ir nozīmīgāka."

Jums jāpatur prātā, ka vairāk naudas jūsu kabatā ne vienmēr nozīmē, ka tiks iztērēts vairāk naudas. "Mēs zinām no pētījumiem, ka nabadzīgāki cilvēki tērē papildu naudu. Turīgākiem cilvēkiem, palielinoties ienākumiem, palielinās arī uzkrājumu līmenis," saka Bönke.

Saskaņā ar ziņojumu www.merkur.de,