Vēlme pirkt Vācijā krītas: eksperti prognozē, ka patērētāju klimats samazināsies līdz mīnus 28,1 punktam

Vēlme pirkt Vācijā krītas: eksperti prognozē, ka patērētāju klimats samazināsies līdz mīnus 28,1 punktam

Saskaņā ar Nirnbergas tirgus izpētes kompānijas GfK un Nirnbergas tirgus lēmumu institūta ziņojumu, patērētāju klimats Vācijā novembrī tiek prognozēts mīnus 28,1 punkts. Tas ir tālāks iedzīvotāju vēlmes pirkt valstī samazinājums. Pirms korona pandēmijas un pašreizējām starptautiskajām krīzēm patērētāju klimats bija aptuveni plus desmit punkti. Patērētāju eksperts Rolfs Bürkls skaidro, ka cerības uz patērētāju noskaņojuma atjaunošanos šogad beidzot ir jāapglabā. Aptauja, kurā piedalījās aptuveni 2000 cilvēku, liecināja par pretrunīgu ainu: lai gan patērētāji bija mazāk skeptiski pret ekonomiku, viņi bija pesimistiskāki attiecībā uz savām nākotnes finansēm.

Vāja ekonomikas attīstība, cenu kāpums un neskaidras nākotnes perspektīvas ietekmē patērētāju vēlmi pirkt Vācijā. Jo īpaši augstās pārtikas cenas vājina privāto mājsaimniecību pirktspēju un nozīmē, ka tās gandrīz nepērk lielas patēriņa preces, piemēram, mēbeles vai ledusskapjus. Pēdējo reizi pirkt vēlme mazāka bija 2008. gadā finanšu krīzes laikā. Turklāt daudzu darbinieku vidū pieaug bažas par darba drošību, ko pastiprina arvien pieaugošie uzņēmumu bankroti, kas arī rada nenoteiktību.

Pašreizējie inflācijas rādītāji negatīvi ietekmē arī mājsaimniecību pirktspēju un kavē ilgtspējīgu atveseļošanos. Lai stimulētu patēriņu, cenām būtu jākāpj mazāk strauji. Taču prognozes par Vācijas ienākumiem pašreizējās inflācijas dēļ ir drīzāk negatīvas.

Ir svarīgi atzīmēt, ka norādītās vērtības ir noskaņojuma rādītāji. Pat ja patērētāji saka, ka vēlas veikt lielus pirkumus, tas nebūt nenozīmē, ka viņi to patiešām darīs finansiālu ierobežojumu dēļ.

Šīm norisēm ir ietekme uz tirgu un finanšu nozari. Uzņēmumiem ir jāsagatavojas mazākam patēriņa preču pieprasījumam, īpaši mēbeļu un sadzīves tehnikas jomā. Samazinātā pirkšanas vēlme ietekmēs arī mazumtirgotājus. Bankām un finanšu pakalpojumu sniedzējiem var būt nepieciešams lielāks aizņēmums, jo patērētājiem var būt nepieciešams finansējums, lai veiktu lielākus pirkumus. Neskaidrība par darba drošību varētu arī palielināt pieprasījumu pēc apdrošināšanas.

Jāskatās, kā šīs norises nākotnē ietekmēs Vācijas ekonomiku un patēriņu. Taču var pieņemt, ka uzņēmumiem un patērētājiem būs jāgatavojas ilgākam zemas pirkšanas vēlmes fāzei, kas atstās iespaidu arī uz finanšu sektoru.

Avots: saskaņā ar www.zeit.de ziņojumu