Klimata krīze apdraud Vācijas rūpniecību: pieaug enerģijas izmaksas un birokrātija!

Klimata krīze apdraud Vācijas rūpniecību: pieaug enerģijas izmaksas un birokrātija!

2025. gada 19. jūlijā Vācija saskarsies ar būtiskiem izaicinājumiem, kas ietekmēs rūpniecības nākotni. Debates arvien vairāk tiek vērstas uz augstām enerģijas izmaksām, birokrātiju un zaļu pārveidi. Klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas bieži vien tiek ignorētas, lai gan klimata pārmaiņas tiek uzskatītas par nopietnu apdraudējumu Vācijas ekonomikas konkurētspējai. Laiks ziņots. Šīs sekas ne tikai netieši ietekmē rūpniecību, bet arī tieši grauj saimnieciskās darbības pamatus.

Īpaši skartas ir sarežģītās piegādes ķēdes, par kurām pēdējos gados ir notikušas asas diskusijas. Ekstrēmi laikapstākļi jau ir radījuši miljardus eiro lielus zaudējumus. Spilgts piemērs ir 2018. gada Reinas zemūdens krīze, kas radīja BASF papildu izmaksas 250 miljonu eiro apmērā. Reinas kravu pārvadājumu jauda samazinājās līdz pat 80 procentiem, kas būtiski ietekmēja loģistiku.

Klimata pārmaiņas un to sekas

Jautājuma uztverto steidzamību apstiprina dati. 2022. gada vasarā ārkārtējā karstuma dēļ Vācijā gāja bojā vairāk nekā 8000 cilvēku, turklāt karstums arī samazināja darba ražīgumu rūpniecībā un būvniecībā līdz pat 10 procentiem. Saskaņā ar Federālās Darba ministrijas aplēsēm, tas katru gadu rada aptuveni trīs miljonus zaudētu darba dienu un ekonomiskās izmaksas aptuveni septiņu miljardu eiro apmērā. Šie notikumi liecināja, ka bez preventīviem pasākumiem valsts finanses varētu tikt pakļautas ievērojamam spiedienam.

Vēl viena postoša katastrofa bija plūdi Ahr ielejā 2021. gadā, kas radīja zaudējumus vairāk nekā 33 miljardu eiro vērtībā, no kuriem tikai trešā daļa bija apdrošināta. Nopietnās sekas ir acīmredzamas arī lauksaimniecības ražas kontekstā. Sausuma gados graudu un kukurūzas raža samazinājās līdz pat 25 procentiem. Vācijas Lauksaimnieku asociācija lēš, ka 2022. gadā nodarītie zaudējumi ir aptuveni 3,6 miljardi eiro.

Ekonomiskās izredzes zem spiediena

Taču cieš ne tikai daba, bet arī uzņēmumi arvien vairāk apšauba Vācijas infrastruktūru un plānošanas drošību. A survey by the European Investment Bank shows that 64 percent of EU companies are suffering losses due to climate change. Saskaņā ar Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru asociācijas (DIHK) veikto aptauju 40 procenti Vācijas rūpniecības uzņēmumu apsver iespēju pārcelties uz ārzemēm, jo ​​augstās enerģijas izmaksas kļūst draudīgas.

Uzticība Vācijai kā vietai mazinās — ne tikai enerģijas cenu, bet arī nepietiekamas pielāgošanās ekoloģiskajām realitātēm dēļ. Ir nepieciešama steidzama kursa maiņa klimata un rūpniecības politikā. Tiek apspriesti tādi priekšlikumi kā “klimata solidaritāte” un investīcijas pret klimata pārmaiņām noturīgā infrastruktūrā. Arvien svarīgāka kļūst ideja, ka profilakse ar klimata aizsardzību ilgtermiņā varētu būt lētāka nekā remonts pēc katastrofām. Saskaņā ar pētījumiem, katrs eiro, kas iztērēts klimata aizsardzībai, varētu ietaupīt līdz pat septiņiem eiro papildu izmaksās.

Ņemot vērā turpmāko attīstību, Vācija atrodas ekonomiskās politikas krustcelēs: bezdarbības izmaksas ir jāsalīdzina ar klimata aizsardzības izmaksām. Klimata pārmaiņas Vācijā izpaužas hiperboliski ar biežākiem un intensīvākiem laikapstākļiem, piemēram, stipriem lietusgāzēm, plūdiem, vētrām, sausumu un ārkārtīgi augstām temperatūrām, kā arī Federālā Ekonomikas ministrija uzsver.

Ilgtermiņā klimata pārmaiņu kopējās izmaksas varētu pārsniegt ārkārtēju laikapstākļu finansiālās izmaksas. Nepieciešamie pielāgošanās pasākumi varētu palīdzēt mazināt brutālo ietekmi. Federālās Ekonomikas ministrijas pētījuma ziņojumā astoņos scenārijos tika pārbaudīts, kā investīcijas klimata aizsardzībā un CO2 cenas ietekmē kopējo ekonomisko ietekmi. Mērķis ir panākt visaptverošu enerģētikas un ekonomikas nozaru pārveidi ar investīciju prasībām, kas līdz 2035. gadam varētu pārsniegt 80 miljardus eiro gadā.

Lai klimata aizsardzības politika būtu veiksmīga, ir būtiski skaidri politiski signāli par dekarbonizāciju, lai mobilizētu investīcijas un radītu plānošanas drošību.