Klimata pārmaiņas apdraud vēsturiskos parkus: koku nāve Vācijā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vācijas vēsturiskie parki arvien vairāk cieš no klimata pārmaiņām, liecina TU pētījums. Tiek ietekmēti miljoniem apmeklētāju.

Historische Parkanlagen in Deutschland leiden zunehmend unter Klimawandel, zeigt eine TU-Studie. Millionen Besucher sind betroffen.
Vācijas vēsturiskie parki arvien vairāk cieš no klimata pārmaiņām, liecina TU pētījums. Tiek ietekmēti miljoniem apmeklētāju.

Klimata pārmaiņas apdraud vēsturiskos parkus: koku nāve Vācijā!

Vācijas vēsturiskie parki arvien vairāk saskaras ar klimata stresu, kas negatīvi ietekmē dabu un apmeklētājus. Miljoniem cilvēku katru gadu apmeklē šos kūrortus, taču tos apdraud temperatūras paaugstināšanās un pieaugošās karstās dienas un sausuma periodi. Saskaņā ar ziņojumu, ko sagatavojusi Dienvidvācijas laikraksts Problēmas kļuva īpaši nopietnas 2017.–2019. gadā, kas tika analizētas Berlīnes TU pētījumā par 62 parkiem 11 federālajās zemēs.

Bavārijas pils administrācijas koku apsaimniekošanas vadītājs Maikls Degle uzsver, ka šajās vērtīgajās iekārtās ir steidzami jāveic dabiska atjaunošanās un daudzveidīgi stādījumi. Īpaši skarti ir veci koki, jo tos bieži bojā zaru lūšana, izraušana un pat bojāeja. Berlīnes TU studiju vadītājs Norberts Kūns steidzami brīdina par koku veselības pasliktināšanos. Viņš uzsver, ka bojājumi individuāli un lokāli atšķiras, kas palielina izaicinājumu parku stāvokļa uzturēšanā.

Laikapstākļi un to sekas

Klimatiskie ūdens bilances laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam uzrāda satraucošus rezultātus. Bādenbādene reģistrēja negatīvu vērtību 1057,5 mm, savukārt Minhenē joprojām ir pozitīva vērtība 260,7 mm. Šīs nokrišņu daudzuma atšķirības tieši ietekmē vēsturisko parku koku dzīvotspēju. Analīze parādīja, ka 59% koku tagad ir redzamas bojājuma pazīmes. 41% koku joprojām ir vitāli un gandrīz neskarti, 50% ir nelieli vai vidēji bojājumi un 9% ir nopietni bojāti vai miruši.

Bojājumi ir ļoti atšķirīgi atkarībā no sistēmas. Īpaši smagi ir cietuši tādi parki kā Lībenšteina, Vīsbādene un Jenischpark Hamburgā, kur ir bojāti 90–100% koku. Turpretī tādi parki kā Pilnica vai Štutgartes Schlossgarten uzrāda tikai 5–25% bojājumus. Pētījumā atklājas arī interesants novērojums: svešzemju ozolu sugām ir lielāka noturība, savukārt vietējās sugas tiek bojātas smagāk.

Parku nākotnes nodrošināšana

Nepieciešamība pielāgoties klimatiskajiem apstākļiem kļūst arvien acīmredzamāka. Dārznieki Rosenau parkā netālu no Koburgas ziņo par pieaugošu vajadzību pēc ūdens un steidzamu nepieciešamību izveidot ūdens rezervuārus, lai apgādātu kokus. Turklāt parkos, piemēram, Branitzer Park Kotbusā, jau ir skaidri redzami koku stresa simptomi, piemēram, vainagu retināšana un mizas bojājumi.

Lai cīnītos pret nākotnes izaicinājumiem, tiek atbalstīta New Branitz Tree University sanāksme, kurā tiek audzēti klimatiski izturīgi koki. Kopumā to ar aptuveni desmit miljoniem eiro atbalsta federālā valdība, Brandenburgas pavalsts un ES. Šie pasākumi ir ārkārtīgi svarīgi, jo vēsturiskie parki ir ne tikai iedzīvotāju atpūtas vieta, bet arī sniedz nozīmīgu ieguldījumu CO2 absorbēšanā, sniedz ēnu un veicina bioloģisko daudzveidību.